Deputāti vēl spriedīs par personas datu otrreizēju izmantošanu citās dzīves jomās
Ņemot vērā, ka grozījumos personas datu otrreizējās izmantošanas likumā joprojām pastāv neskaidrības, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā vienojās turpināt darbu pie likumprojekta izstrādes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks digitālās dienaskārtības jautājumos Rolands Strazdiņš uzsvēra, ka personu datu otrreizējās izmantošanas regulējums Latvijā ir kritiskā līmenī, taču tas valstij ir nepieciešams. Viņš norādīja, ka patlaban likumprojektā ir vairākas neskaidrības, kuras ir nepieciešams atrisināt. Piemēram, nav skaidrības, uz kādu personu loku tas būs attiecināms, kā arī kāda slodze būs jāuzņemas komersantiem, lai sagatavotu nepieciešamos datus apstrādei.
Viņš uzsvēra, ka personu datu apstrāde ir stingri jākontrolē, jo tā ir saistīta ar sensitīvu informāciju un tā aizskar personu tiesības uz privātumu.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sistēmanalītiķe Kristīne Jankovska atzina, ka nav skaidras komisijas, datu apstrādātāja un datu devēja tiesības un funkcijas. Tāpat nav skaidra datu otrreizējās izmantošanas ietekme uz privāto sektoru - kāda ir to cilvēku atbildība.
Viņa uzsvēra, ka jebkuram datu subjektam ir būtiski zināt savas tiesības un personīgo datu izmantošanas mērķi.
Savukārt Veselības ministrijas juriskonsultante Kitija Kravale norādīja, ka patlaban ir problēmas ar personas datu kopu sagatavošanu - tās neesot izcilā stāvoklī, lai nodotu datus otrreizējai apstrādei.
Vienlaikus ir nepieciešama informāciju tehnoloģijas platformas nodrošināšana, jo pašreiz nav skaidrs uz kuras platformas varētu notikt personas datu apmaiņa.
Sēdes noslēgumā Saeimas Juridiskajā birojā minēja, ka izstrādātais likumprojekts ir grūti lasāms un pārlieku vispārīgs, līdz ar to ir jābūt skaidram, saprotamam regulējumam, lai redzētu līdzsvaru personas datu otrreizējā izmantošanā. Attiecīgi deputāti vienojās turpinās strādāt pie likumprojekta izstrādes.
Kā ziņots, Covid-19 pandēmija spilgti izgaismojusi vajadzību pēc datu apmaiņas un koordinācijas visā Eiropā, un, lai arī pārrobežu veselības datu izmatošana ir aktuāla veselības projektos, patlaban šādai sadarbībai nav juridiskā pamata.
Kā uzskata izmaiņu autori, ieviešot sekundāro datu izmantošanas principu, Latvijā varēs ātrāk diagnosticēt slimības noteiktās cilvēku grupām, mērķtiecīgāk veikt izmeklējumus un citus profilaktiskos pasākumus konkrētām iedzīvotāju grupām, ka arī atrast piemērotākos medikamentus, manipulācijas, ārstniecības metodes u.tml.
Vienlaikus paredzēts, ka tādā veidā attīstīsies sadarbība veselības datu izmantošanā starp ieinteresētajām pusēm - pētniecība, datu pārvaldība un datu izmantošana inovācijās, uzlabosies sadarbība starp reģistru iestādēm, ministrijām un industriju.
