Rīgas naktsklubos nevēlas ielaist ārzemniekus
Vairākos Rīgas naktsklubos ieeja ārzemniekiem ir liegta vai arī iespējama tikai ar īpašiem nosacījumiem, eksperimentā noskaidrojis raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Kādā piektdienā īsi pirms pusnakts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ārvalstu studenti - Āzijas izcelsmes Lielbritānijas pilsoņi - devās pārbaudīt bāru “Just”. Tur viņi nav ielaisti - viņiem norādīts uz zīmi “Privāta ballīte”.
Tikai dažas minūtes vēlāk šai pašā klubā devās raidījuma žurnālists. Viņam durvis bija plaši atvērtas un iekļūt “privātajā ballītē” izdevās bez aizķeršanās.
Nākamais klubs, kas esot ar sliktu slavu ārvalstu studentu skatījumā, ir “Coyote Fly”. Šajā vietā jaunieši varētu iekļūt, bet, tikai izpildot īpašus nosacījumus un šķiroties no krietnas summas, kas kalpotu par ieejas maksu. Proti, esot jābūt kādā īpašā viesu sarakstā vai arī par 250 eiro jārezervē galdiņš un jāpasūta alkohols.
Naktsklubs “Coyote Fly” komentāru raidījumam sniedzis rakstiski, skaidrojot, ka pieminētais gadījums ir jāizskata atsevišķi un tas tikšot darīts, taču visdrīzāk to varot izskaidrot ar trešo pušu rīkotajiem pasākumiem vai klubā notiekošajiem koncertiem. Šādos gadījumos nereti patiešām esot fiksēta galdiņu maksa, kurā ir iekļautas arī koncertu biļetes uz starptautiski pazīstamu mūziķu uzstāšanos. “Šāda prakse ir daudzos Rīgas klubos,” norādīja klubā.
Savukārt bāra “Just” vadība bijusi gatava skaidrot viesu uzņemšanas politiku klātienē. Menedžeris neslēpa, ka šādas situācijas, kad kāds netiek ielaists, pie kluba ieejas redzamas bieži, un uzraksts “Privāta ballīte” nostrādājot kā labs arguments, lai dabūtu prom iekarsušākos ārvalstu viesus.
“Protams, vairāk latvieši, mēs esam latviešu klubs, vairāk latviešu publikai,” pēc ieraksta noskatīšanās, kurā bez problēmām iekšā tiek žurnālists, sacīja bāra “Just” menedžeris Gints Zentelis.
To, vai šāda viesu dalīšana latviešu un nelatviešu kategorijās ir likumīga, raidījums devās noskaidrot pie Tiesībsarga. RSU Starptautisko studentu organizācijas vadītāja Sohini Muhopadhija ir nolēmusi arī uzrakstīt iesniegumu, kurā apraksta notikušo.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa norādīja, ka klubi izmanto tā saucamo “face control”, kas Latvijā nav atļauta. Diskriminācijas gadījumos darbojas apgrieztā pierādīšana - apsūdzētajiem klubiem būs jāpārliecina, ka tie nav vainīgi.
“Ja es saku, ka jūs mani diskriminējat, pieņemsim, ādas krāsas, dzimuma, veselības vai kādu citu pazīmju dēļ, tad jums ir jāpierāda, ka neesat mani diskriminējis. Ja nevarat to pierādīt, tad tas ir fakts, ka esat mani diskriminējis,” skaidro Siliņa.
Sohini iesniegums Tiesībsargam tiks izskatīts mēneša laikā.
Pagājušajā gadā Tiesībsarga birojā saņemti 87 iesniegumi, kuros cilvēki apraksta diskriminējošu attieksmi. Šis skaits nav liels, jo iedzīvotāji bieži vien nezina savas tiesības un nemāk atpazīt diskrimināciju.
