Somijas un Zviedrijas lēmums pieteikties dalībai NATO ir liels ieguldījums Baltijas jūras reģiona drošībā, uzsver Rinkēvičs

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), otrdien un trešdien Norvēģijas pilsētā Kristiansannā Latvijas ārlietu ministrs piedalījās 19. Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministru sanāksmē. Tā bija pirmā BJVP ārlietu ministru tikšanās padomes formātā kopš 2013. gada, kad pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas tika pārtraukta šādu ikgadēju sanāksmju rīkošana.

Ārlietu ministri apsprieda Baltijas jūras reģiona nākotni. Rinkēvičs uzsvēra, ka sadarbība BJVP nav iespējama bez kopīgas izpratnes par vērtībām, kas ir ikvienas demokrātiskas valsts pamatā. Ministrs augstu novērtēja Somijas un Zviedrijas lēmumu pievienoties NATO, jo tas dos būtisku ieguldījumu Baltijas jūras reģiona drošības stiprināšanā un pavērs jaunas sadarbības iespējas aizsardzības jautājumos.

Tāpat ministrs akcentēja, ka Ukrainai jau ir BJVP novērotājas statuss. Pēc viņa paustā, tas ir formāls priekšnoteikums ciešākai, savstarpējās interesēs balstītai sadarbībai nākotnē jomās, kurās BJVP ir attīstījusi ievērojamu kompetenci.

"Kā piemērus var minēt bērnu tiesību aizsardzību un cilvēku tirdzniecības apkarošanu. Šis joprojām būs izšķirošs laiks globālam progresam klimata pārmaiņu jomā. Praktiskā sadarbība Baltijas jūras valstu padomē vienmēr ir gājusi roku rokā ar politisko dialogu. Tas ir sakāms arī par klimata politiku un energoapgādes drošību," pauda Latvijas ārlietu ministrs.

BJVP dibināta 1992.gadā. Tajā darbojas trīs Baltijas valstis, piecas Ziemeļvalstis, kā arī Polija, Vācija un Eiropas Komisija. Reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, 2022.gada 3.martā tika apturēta Krievijas darbība BJVP, bet 17.maijā Krievija paziņoja par izstāšanos no organizācijas.

Ir apturēta arī Baltkrievijas kā novērotājvalsts dalība BJVP. Norvēģijas prezidentūra BJVP ilgst no 2021.gada 1.jūlijā līdz 2022.gada 30.jūnijam, kad to pārņems Vācija.