Izglītība un zinātnes loma inovāciju ekosistēmā
Izglītība un zinātne ir vienas no būtiskākajām inovāciju ekosistēmas sastāvdaļām. Pēdējos gados Latvijas zinātnē panākti nozīmīgi uzlabojumi: augusi pētniecības kvalitāte un efektivitāte attiecībā pret pieejamo finansējumu, samazinājusies fragmentācija, taču aizvien ir daudz darāmā. Nākotnē ir nepieciešams pilnvērtīgi ieguldīt pētniecības cilvēkkapitālā, zinātnes izcilībā, starptautiskās sadarbības veicināšanā un tehnoloģiju pārnesē, sekmējot gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā. Viedoklī dalās Izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe Anita Muižniece.
Kā to panākt? Zināšanu un tehnoloģiju pārneses uzlabošanai nepieciešams efektivizēt augstskolu un zinātnisko institūtu administratīvos un koordinācijas procesus, attīstīt atvērtās zinātnes kultūru un nodrošināt pētniecības datu un rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā, vienlaikus veicinot sadarbību starp uzņēmumiem un publisko sektoru pētniecības un inovāciju attīstīšanā. COVID-19 pandēmijas izraisītā krīze un sociālie un ekonomiskie izaicinājumi visās tautsaimniecības nozarēs radījuši nepieciešamību pēc inovatīviem risinājumiem negatīvo seku mazināšanai, taču vienlaikus tā ir sekmējusi arī jaunas attīstības iespējas, kā arī palielinājusi pieprasījumu pēc digitālajām kompetencēm un risinājumiem visās nozarēs.
Pētniecība un inovācijas Latvijā ir daļa no Eiropas un pasaules pētniecības telpas, tāpēc tās attīstība jāsekmē, ņemot vērā gan nacionālās attīstības prioritātes, gan starptautiskos procesus un globālos izaicinājumus. Visu nozaru un jomu digitalizācijā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā visās profesijās jau tagad ir nepieciešamas atbilstošas prasmes un dažādu tehnoloģiju pratība. Nākotnē šī tendence tikai pieaugs. Lai nodrošinātu to apguvi visos izglītības līmeņos, nepieciešams ne tikai kompetents un augsti kvalificēts akadēmiskais personāls un moderna infrastruktūra, kas spēs nodrošināt arī atbilstošu pedagogu un speciālistu sagatavošanu un pārkvalificēšanos, bet arī gatavība jau šodien domāt ārpus rāmjiem un izprast nākotnes izglītības tendences.
Kā iepriekš minēts, būtiska ir arī sadarbība starp uzņēmumiem un zinātnes sektoru, tostarp zināšanu un tehnoloģiju pārnesei uzņēmējdarbības sektorā. Lai gan savstarpējā sadarbības starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmējdarbības sektoru ir uzlabojusies, sekmējot arī zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un inovācijas spējas uzlabošanos uzņēmējdarbības sektorā, Latvijas tautsaimniecības attīstībai joprojām nepieciešams spēcīgāks tehnoloģiju pārneses un pētniecības komercializācijas mehānisms.
Vienlīdz svarīga ir arī zinātnes sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm. Veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, ir mazināti birokrātiskie šķēršļi un šobrīd nozaru ministrijām ir iespējas veidot pasūtījumu pētniecības sektoram un īstenojot valsts pētījumu programmas. Kopš 2018. gada ir uzsāktas 7 valsts pētījumu programmas, par kopējo finansējumu 19,1 milj. EUR, sekmējot zināšanu radīšanu un pārnesi, attīstot mērķtiecīgāku sadarbību un komunikāciju starp pētniecības sektoru un valsts pārvaldes institūcijām. Uzsāktā prakse ir jāturpina un jāizvērš plašāk arī citu nozaru ministriju, kā arī publiskā sektora dalībnieku - pašvaldību, sabiedrisko organizāciju – vidū. Nepieciešams veicināt arī atvērtās zinātnes attīstību un komunikāciju.
Inovācijas kapacitātes paaugstināšana zinātniskajās institūcijās, uzņēmumos un publiskajā pārvaldē sekmēs augstāku darba produktivitāti un kopējo konkurētspēju. Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC rīkotā Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena, kas pagājušajā nedēļā norisinājās projekta “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” ietvaros, bija lielisks atgādinājums tam, ka mēs spējam attīstīt jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, rast inovatīvus risinājumus sabiedrībai aktuāliem izaicinājumiem un attīstīt kapacitāti uzņēmējdarbības produktivitātes paaugstināšanai un publiskās pārvaldes procesu efektivitātes uzlabošanai. Iesāktās iniciatīvas viennozīmīgi ir jāturpina, ieguldot pētniecības cilvēkkapitālā, zinātnes izcilībā, starptautiskās sadarbības veicināšanā un tehnoloģiju pārnesē. Tikai tā mēs sekmēsim gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā.
Dinamiska starptautiskā inovāciju vide rada pastiprinātu konkurenci par intelektuālajiem resursiem – studentiem, akadēmisko personālu, augsti kvalificētiem speciālistiem. Un Latvijas konkurētspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik lielā mērā izglītības, pētniecības un inovāciju vide stimulēs talantu attīstību un piesaisti, kā arī spēs integrēt jaunas zināšanas un pedagoģiskās un pētniecības kompetences, t.sk. no ārvalstīm. Šobrīd ir īstais brīdis domāt par nākotnes izglītību visos līmeņos, kas nav iedomājama bez inovācijām, tāpēc esmu aicinājusi iedvesmojošākos ekspertus jau pavisam drīz tikties forumā “Izglītība nākotnei: no vīzijas uz pārmaiņām” un ļauties domas lidojumam par to, kādi mēs vēlamies būt nākotnē? Kādas mēs vēlamies redzēt nākamās paaudzes? Kāda izglītība – zināšanas un prasmes – būs nepieciešamas?
