Trešo gadu pēc kārtas aprīlis un maijs Latvijā ir vēsāks par normu

Šā gada 1.-20. maija vidējā gaisa temperatūra valstī bija +9,2 grādi jeb 1,5 grādi zem 1991.-2020. gada rādītāja. Tā kā arī maija pēdējās dienas gaidāmas drēgnas, arī visa mēneša vidējā temperatūra būs vairāk nekā grādu zem normas.

Pērn maija vidējā gaisa temperatūra bija +10,6 grādi jeb 0,8 grādi zem normas, savukārt 2020. gada maijs ar vidējo temperatūru +9,5 grādi bija 1,9 grādus vēsāks par spēkā esošo klimatisko normu.

Līdz pagājušajam gadam par normu sauca meteoroloģisko parametru vidējās vērtības 1981.-2010. gada periodā, savukārt jaunais klimatiskās normas periods, kas tiek izmantots šobrīd, ir 1991.-2020. gads. Šādu kārtību nosaka Pasaules Meteoroloģijas organizācija.

Salīdzinot jauno klimatisko normu ar iepriekšējo, straujākā sasilšana Latvijā novērota decembrī, kas kļuvis par 0,9 grādiem siltāks. Februāra un novembra vidējā gaisa temperatūra kāpusi par 0,6 grādiem, savukārt maijā tā nav mainījusies un oktobrī pat samazinājusies par vienu grāda desmitdaļu.

Tomēr salīdzinoši nesen - 2018. gadā - tika pārspēts siltākā maija rekords. Mēneša vidējā gaisa temperatūra togad sasniedza +15,3 grādus.

Šā gada aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 grādi bija 1,1 grādu vēsāks par normu. Pērn un aizpērn pavasara otrā mēneša vidējā temperatūra bija attiecīgi +5,4 un +5,6 grādi.

Savukārt marts pēdējos gados bijis siltāks nekā ierasts; pēdējais aukstais marts piedzīvots 2018. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija -2,4 grādi jeb 2,6 grādi zem pašreizējās normas.

Šogad maija sākumā visā valstī valdīja sausums, savukārt mēneša otrā dekāde Latgalē un Vidzemē bija lietaināka nekā ierasts. Kurzemes dienvidu daļā, turpinoties sausumam, ir spēkā dzeltenās kategorijas brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.

Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem jūnija pirmā puse Latvijā gaidāma pārsvarā vēsa un lietaina.