Valsts policija "mierina" un atklāj cenas: Latvijā narkotikas nemaksā vairāk kā citviet Eiropā

Viņš skaidroja, ka galvenais kritērijs cenai ir narkotiku pieejamība konkrētajā pilsētā. Rīgā, piemēram, marihuānas cena būs zemāka, nekā lauku reģionos, jo kontrabandistiem un dīleriem izpaliek transportēšanas un cita veida izdevumi.

Tādas narkotikas kā kokaīns vai heroīns tradicionāli ir dārgas apreibinošas vielas, jo tās tiek transportētas no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm vai kontinentiem, līdz ar to kontrabandistiem ir papildus izdevumi, kas attiecīgi atspoguļojas cenā. Turklāt šīs vielas Latvijā neizgatavo atšķirībā no marihuānas, kas Latvijā tiek gan audzēta, gan nokļūst kontrabandas ceļā.

"Protams, ka Nīderlandē marihuānas cena būs zemāka, jo šajā valstī ir pielaidīgāka attieksme pret šīs apreibinošās vielas tirgošanu nekā Latvijā," uzsvēra Anučins.

Kad 2014.gadā valsts noteica kriminālatbildību par jauno psihoaktīvo vielu lietošanu un strauji samazinājās tā dēvētā "spaisa" pārdošana, vieglo narkotiku joma tukša nepalika un arvien populārāka kļuva marihuāna. ""Spaisa" cena kļuva līdzvērtīga marihuānas cenai, līdz ar to patērētāji "spaisa" vietā sāka vairāk iegādāties marihuānu, norādīja Anučins.

Latvijā "melnajā tirgū" amfetamīnu grupas vielas var iegādāties par desmit līdz 15 eiro gramā. Par tableti "ekstazī" jāšķiras no aptuveni sešiem eiro. Marihuāna maksā desmit līdz 20 eiro gramā, sintētiskie kanabinoīdi maksā astoņi līdz 13 eiro gramā. Savukārt pašas dārgākās narkotikas ir kokaīns, kas patērētājam izmaksā 90 līdz 150 eiro par gramu, bet heroīns 70 līdz 90 eiro gramā, liecina VP informācija.

Kā vēstīts, ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotajā reitingā norādīts, ka Latvijā apreibinošo vielu iegāde ir viena no dārgākajām Eiropā, vienlaikus mūsu valsts ir ierindota starp 50 pasaules zemēm, kur apreibinošās vielas ir vispieejamākās.

"Bloomberg" reitingā salīdzināta apreibinošo vielu groza cenas attiecība pret vidējiem ienākumiem nedēļā. Apreibinošo vielu grozu veido paciņa iecienītāko cigarešu, alkohola pudele, tostarp alus, vīna un stiprā alkoholiskā dzēriena, viens grams amfetamīna veida stimulējošo vielu, tostarp amfetamīna, metamfetamīna un/vai "Ecstasy", viens grams marihuānas, viens grams kokaīna un viens grams opioīdu, tostarp heroīna un/vai opija.

Indeksa veidotāji noteikuši, ka ASV dati - apreibinošo vielu groza vērtība 400 ASV dolāru (376 eiro), kas veido 36% no vidējiem nedēļas ienākumiem - ir indeksa rādītājs 100.

Latvijas attiecība pret bāzes vērtību ir 239,31, kas ir 47.lielākais pasaulē un viens no lielākajiem Eiropā. Dārgāk pret nedēļas ienākumiem apreibinošās vielas izmaksā Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Moldovā.

No pirmajām 50 pētījumā aplūkotajām valstīm lielāks nekā Latvijā apreibinošo vielu indeksa rādītājs ir vien Hondurasā (48.vieta, 246,44), Kostarikā (49.vieta, 249,96) un Botsvānā (50.vieta, 260,5).

Latvijā pētījumā aplūkotā apreibinošo vielu groza iegādei iedzīvotājiem ir jātērē 235,8 ASV dolāri, kas ir 86,7% no nedēļas ienākumiem.

Pētījumā izmantotos datus par narkotiku cenām veido Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules narkotiku ziņojums un Pasaules Veselības organizācijas dati. Savukārt algu dati ir balstīti uz 2006.gada iekšzemes kopprodukta datiem.

Kopumā pētījumā aplūkotas vairāk nekā 100 valstis.