Parlaments piešķir tiesības karavīriem arī miera laika operācijās pielietot šaujamieroci
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Militārā dienesta likumā, ar kuriem karavīriem un zemessargiem piešķirtas tiesības arī miera laikā pielietot dienesta šaujamieroci speciālās operācijās, tostarp, militāro darbību rezultātā izraisīta valsts apdraudējuma pārvarēšanai.
Aizsardzības ministrija pieņemto grozījumu anotācijā skaidro, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veic speciālās operācijas.
2017. gadā Saeimā pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, Ministru kabinets var uzdot Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Proti, slēpts militārais apdraudējums notiek miera laikā un tā pārvarēšanai NBS veic speciālās operācijas ierobežotā teritorijā.
Saeima 2021. gadā pieņēma vēl citus grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas definē militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošo situāciju un nosaka pasākumus tās novēršanai. Proti, ar militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju tiek saprastas pret Latviju īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības.
Militāro darbību rezultātā izraisītā valsti apdraudošā situācija var tikt konstatēta arī miera laikā.
Lai karavīrs un arī zemessargs būtu tiesīgs arī miera laikā pielietot dienesta šaujamieroci un speciālos līdzekļus, veicot speciālās operācijas, tostarp, militāro darbību rezultātā izraisītās valsti apdraudošās situācijas novēršanai, tas šodien tika noteikts likumā.
Saskaņā ar NATO regulējumu speciālās operācijas ir militāras darbības, kuras veic speciāli norīkoti, organizēti, apmācīti un ekipēti spēki, kas nokomplektēti ar speciāli atlasītām militārpersonām, un kurās izmanto speciālu taktiku, tehniskos līdzekļus un paņēmienus. Šo operāciju laikā var tikt izmantotas slēptas vai diskrētas metodes, uzņemoties politiskos un militāros riskus, kas nav raksturīgi konvencionālo spēku operācijām. Speciālās operācijas var tikt veiktas, tieši iesaistoties atsevišķā sadursmē ar pretinieku.
Speciālo operāciju laikā, tostarp arī pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas militāro darbību rezultātā izraisītas valsti apdraudošas situācijas pārvarēšanai miera laikā, tiek veikta, piemēram, pretdarbošanās īpašajiem speciālo operāciju spēkiem, kuri var darboties, pielietojot maskēšanos, militāro maldināšanu, speciālās metodes un militāros līdzekļus un tamlīdzīgi.
Hibrīda karadarbības ietvaros ar precīzi un savlaicīgi veiktu militāro operāciju var tikt deeskalēta slēpta militāra apdraudējuma situācija valstī, nepieļaujot tās turpmāku attīstību līdz izņēmuma stāvokļa pasludināšanai.
Tāpat noteikts, ka karavīram un arī zemessargam ir tiesības, veicot speciālās operācijas, pielietot dienesta šaujamieroci bez brīdinājuma, ja tas ir pamatots ar konkrētās militārās operācijas vai speciālās operācijas konceptu.
Likumā arī precizēta norma, nosakot principu, ka dienesta šaujamieroča pielietošanai un izmantošanai jābūt samērīgai un nepieciešamai.
Tāpat pieņemts aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) priekšlikums, ka, ja atvaļināts karavīrs pirms atvaļināšanas ieņēmis NBS komandiera amatu, tad viņš saglabā tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā apjomā.
Likumā arī noteikts, ka militāro vienību civilpersonas ir arī militārie darbinieki, tāpat noteikts regulējums militārā darbinieka darba tiesiskajām attiecībām.
