Uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību līdz šim saņēmuši 9706 Ukrainas kara bēgļu
Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 6663 personām, bet 9706 Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) informācija.
Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1431 personai.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pagājušajā nedēļā atzinusi, ka precīzs Latvijā ieradušos bēgļu skaits IeM nav zināms un drīzumā tas būs zināms pēc vienotas Ukrainas bēgļu datu bāzes izveidošanas.
IeM iepriekš bija prognozējusi, ka Latvijā ierastos 10 000 bēgļu no Ukrainas. Ministre norādījusi, ka izmitināmo bēgļu skaits visai drīz pārsniegs 10 000. Arī citu Eiropas valstu tendences liecina, ka vēl kādu laiku ukraiņu bēgļu skaits pieaugs.
Kopš kara sākuma pirmajos trīs mēnešos IeM neparedz lielu bēgļu izmitināšanas krīzi, jo bez pašvaldībās jau pieejamām vietām nepieciešamības gadījumā izmitināšanai vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami.
Ukrainas bēgļiem Rīgā izsniedz saziedotos velosipēdus
Pusotru nedēļu pēc akcijas sākuma, kurā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" aicina iedzīvotājus ziedot savus vecos velosipēdus Ukrainas bēgļiem, 29. martā izsniegti ...
Vienlaikus gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas.
Tāpat IeM strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Šādas sadales gadījumā gan tikšot ņemtas vērā katras pašvaldības izmitināšanas iespējas. Par izmitināšanas algoritmu esot vienprātība arī koalīcijā.
Ministre informējusi, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
Jaunākajam par Krievijas iebrukumu Ukrainā seko līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.
Viņiem nācās pamest visu: Kongresu namā ierīkots Atbalsta centrs bēgļiem no Ukrainas
Rīgā, Kongresu namā atvērts atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kur tiek sniegta iespējami pilnvērtīga palīdzība no Krievijas uzsāktā kara aizbēgušajiem ukraiņiem.
