Levits: komunisma noziegumu starptautiska netiesāšana ļāvusi totalitārismam atdzimt Krievijā
Komunisma noziegumi nedz Eiropā, nedz bijušajā Padomju Savienībā netika starptautiski tiesāti tā, kā savulaik tiesāja nacisma noziegumus, kas darīja iespējamu totalitārisma atdzimšanu Krievijā un Vladimira Putina režīma noziedzīgo karu pret Ukrainu, norāda Valsts prezidents Egils Levits videouzrunā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā.
Viņš norāda, ka 1949.gada 25.martā padomju okupācijas vara uz Sibīriju izsūtīja 42 000 Latvijas cilvēku - lielos zemniekus un nacionālos partizānus, viņu ģimenes. Gandrīz 95% bija latvieši, sekoja krievi, poļi un baltkrievi.
Tā bija lielākā Latvijas iedzīvotāju deportācija vēsturē. Valsts pirmā amatpersona atzīmēja, ka 11 000 no izsūtītajiem bija bērnu.
"Tas bija komunistiskā režīma genocīds. Kādus mērķus svešā vara centās sasniegt? Iznīcināt mūsu tautas kodolu - zemniekus - un tā iedragāt atbalstu bruņotajai pretošanās kustībai mežos. Panākt, lai palikušie piespiedu kārtā iestājas kolhozos. Ar teroru visaptveroši pārveidot Latvijas zemi un sabiedrību, pakļaut to PSRS interesēm un ideoloģijai," pauda prezidents.
Viņš uzsvēra, ka neatkarīgajā Latvijas valstī 25.marts ir piemiņas diena, mūsu vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa, kas tiks pieminēta vienmēr, atceroties to tautas daļu, kuru svešā vara pakļāva represijām un beztiesiskumam. Levits akcentēja, ka tas bija noziegums pret cilvēci, kuram nav noilguma.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pagājušā gadsimta 90.gados Latvijā par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci tika notiesāts Alfons Noviks, augsta ranga čekists, kurš parakstīja Maskavā izplānoto 25.marta akciju.
Prezidenta ieskatā, saukt pie atbildības nozieguma veicējus un līdzdalībniekus ir ļoti svarīgi. Ja tas vairs nav iespējams, ir jātiesā noziedzīgais režīms un ideoloģija, lai nav tā, ka totalitāra un prettiesiska vara tiek nosodīta tikai vārdos.
"Nozieguma konstatēšanā un izvērtēšanā svarīgas ir liecības. Tādas mēs Latvijā sākam vākt no ukraiņu bēgļiem. Mūsu pašu pilsoņu liecības par pārdzīvoto padomju deportācijās kopš 80.gadu beigām tiek glabātas un pētītas muzejos, arhīvos un citās atmiņu krātuvēs. Mūsu uzdevums ir kopt vēsturisko atmiņu sasaistē ar šodienu un nākotni," norādīja prezidents.
1949.gada 25.martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku - ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Kopējā izsūtīto skaitā bija arī 3369 bērni vecumā līdz 7 gadiem un 7621 vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas mērķis bija iznīcināt ekonomiski spēcīgās zemnieku saimniecības un apspiest iedzīvotāju pretošanos.
Šodien pie namiem izliekams valsts karogs sēru noformējumā.
