"Latvietis vai krievs, bumbas kritīs uz visiem." Pabriks pārliecināts, ka Latviju no Putina iebrukuma paglābs tikai NATO
Neraugoties uz Krievijas paziņojumiem par tās rietumu robežu pastiprināšanu, Latvijā šobrīd nenovēro kādas izmaiņas, par kurām būtu jāuztraucas, Latvijas Radio 4 raidījuma "Detalizēti" ēterā paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pabriks norādīja, ka šobrīd Krievija uz Ukrainu pārsūta steidzamā dienesta karavīrus, "lai viņi tur iet bojā", līdz ar to paziņojumi par Rietumu robežas pastiprināšanu kļūs aktuālāki pēc kara beigām Ukrainā, raksta "Rus.lsm.lv."
"Jā, viņiem ir ķīmiskie, bioloģiskie, atomlādiņi. Bet, ja mēs runājam konkrēti par armiju, tad tā ir saistīta pa rokām un kājām Ukrainas teritorijā.
Es domāju, ka situācija ar karu Ukrainā atvērs acis visiem, kas Latvijā uz Putinu skatījās ar simpātijām.
Šobrīd visiem ir jāredz, redzot, kā Putins krāpj pats savu tautu, sūtot viņu postā arī Ukrainas okupācijai. Un Putina cienītājiem ir jāsaprot, ka sankcijas no Rietumu valstu puses nebeigsies, kamēr Krievijas karaspēks neaizies no Ukrainas teritorijas," paziņoja Pabriks.
Tomēr, kā norāda Latvijas aizsardzības ministrs, tas arī parāda, ka agresīvi mērķi mūsu austrumu kaimiņam ir. "Kas viņiem draud? Baltijas valstis, Polija, Ukraina – neviens viņiem nav draudējis. Bet viņiem ir jāparāda savās mājās, ka visi citi ir vainīgi pie tā, ka viņu ekonomika iet uz lejupslīdi.
Ja pastiprinājums arī notiks, tad ne tagad. Pagaidām neredzam iespēju pastiprināt Krievijas karaspēku uz robežas. Bet mēs, no savas puses, būsim gatavi šādam solim un gatavi aizstāvēties.
Bet es ceru, ka nevajadzēs, jo Latvija ir ES un NATO dalībvalsts. Ja Latvija nebūtu NATO dalībvalsts, ar mums notiktu tas pats, kas ar ukraiņiem. Mūs tāpat bombardētu. Domājat, ka viņš kādu žēlos? Nav svarīgi, vai latvietis vai krievs, bumbas kritīs uz visiem," paziņoja Pabriks.
Aizsardzības ministrs pieļāva - ja Putins gūs panākumus Ukrainā, agresija var turpināties arī pret citām valstīm. Un tāpēc jādara viss, lai Ukraina nezaudētu un pēc tam varētu atkauties, bet miljoniem bēgļu varētu atgriezties mājās.
"Mēs kā Latvija palīdzam pietiekami – savu spēku robežās. Bēgļiem palīdz daudzi – gan valsts, gan privātpersonas. Visi dara, ko var. Bet, ja skatāmies uz Rietumiem kopumā, es domāju, ka Ukrainai vajag vairāk militārās palīdzības.
Ja mēs skatāmies uz nemitīgajām pilsētu bombardēšanām un raķešu apšaudēm, saprotam, ka Ukraina nevar aizsargāties par 100%, līdz ar to tām ir vajadzīgas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Esmu pārliecināts, ka pienāks laiks, kad valstis, kurām ir lidmašīnas, ar kurām var apieties Ukrainas piloti, tās nodos Ukrainai," sacīja Pabriks.
Vienlaikus viņš norādīja: NATO ir aizsardzības alianse un nevar garantēt tādu pašu drošību blokā neietilpstošajām valstīm kā NATO dalībvalstīm.
"Es ļoti ceru, ka Putins nevēlas karu ar NATO. Un viņam ir jāsaprot, ka NATO spers soļus pret to. Nesenie raķešu triecieni militārajam objektam dažus kilometrus no Polijas robežas jāvērtē kā signāls Rietumu sabiedrībai, lai tā nobītos un pārstātu palīdzēt Ukrainai aizstāvēties.
Attiecībā uz iespēju provocēt uz karu... man šķiet, ka bez tik autoritāra līdera Krievijā ir arī struktūras kā FSB un GRU, kur jāsaprot, ka viņi neuzvarēs trešajā pasaules karā. Šāda uzvara nav reāla!” paziņoja Pabriks.
