Latvijā viesojas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Ko valstsvīri pārrunāja?

Vizītes mērķis bija pārrunāt Krievijas veikto karadarbību Ukrainā, Krievijas radītos draudus transatlantiskajai drošībai un citus ar drošības politiku saistītus jautājumus.

Rinkēvičs informē par Latvijas interesēm

Rinkēvičs ar Blinkenu pārrunāja drošības situāciju reģionā, Krievijas karu pret Ukrainu, kā arī jautājumus saistībā ar energoresursu piegāžu diversifikāciju Baltijas valstu reģionā.

Rinkēvičs pateicās ASV par Latvijas teritorijā papildu izvietotajiem spēkiem un apliecināja Latvijas kā uzņemošās valsts gatavību nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat ministrs aicināja pagarināt ASV spēku un spēju klātbūtni Baltijas valstīs, nodrošinot pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas.

"Mēs augstu novērtējam ASV līderību un stingro atbalstu NATO austruma flanga aizsardzībā un nostiprināšanā.

Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Krievijas karam pret Ukrainu būs nopietnas ilgtermiņa sekas visas Eiropas drošībā un aizsardzībā. Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka ir jāturpina spēcīgs un koordinēts starptautisks diplomātiskais, politiskais un ekonomiskais spiediens pret Krieviju.

Kariņš aicina turpināt atbalstu

Arī ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās par ASV klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā, īpaši Latvijā, aicinot to pārvērst pastāvīgā ASV kontingenta klātbūtnē un turpināt atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Tikšanās laikā viņš informēja par Latvijas plāniem tuvāko trīs gadu laikā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat sarunā ministru prezidents minēja, ka Latvija ir sniegusi un turpina sniegt gan humāno, gan militāro palīdzību Ukrainai, ir atbalstījusi Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, kā arī ir atvērta bēgļiem no Ukrainas. Turklāt Latvijas iedzīvotāji ir snieguši atbalstu Ukrainai, īsā laikā savācot vairāk nekā piecu miljonu eiro ziedojumus, uzsvēra Kariņš.

Pārrunas, kā efektīvāk cīnīties pret Krievijas agresiju

Rinkēvičs pēc tikšanās ar Blinkenu preses konferencē norādīja, ka ir nepieciešams atbalstīt neatkarīgus un brīvus žurnālistus no Baltkrievijas un Krievijas, ne tikai ļaujot viņiem izbraukt no valsts, bet dot iespēju strādāt, jo ir svarīgi, lai Krievijas iedzīvotāji, iedzīvotāji, kas lieto krievu valodu, saņemtu objektīvu un godīgu informāciju, nevis Krievijas propagandas kanālus.

Pēc ārlietu ministra paustā, amatpersonas tikšanās laikā pārrunājušas arī palīdzības sniegšanu Ukrainai. Rinkēvičs atzīmēja, ka apliecinājis ASV valsts sekretāram arī turpmāk sniegt Ukrainai visa veida atbalstu ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem, tostarp ASV.

Tāpat Rinkēvičs un Blinkens pārrunājuši jautājumu loku, kā vēl efektīvāk cīnīties pret Krievijas agresiju.

Amatpersonas pārrunājušas tālākus soļus arī sankciju politikā. Rinkēvičs preses konferencē uzsvēra, ka būtiski ir ne tikai piemērot sankcijas, bet arī tās īstenot, tāpēc ministrs ar ASV valsts sekretāru panācis vienošanos par ciešu informācijas apmaiņu, lai atrastu visus oligarhu īpašumus, kontus, dažāda veida kustamo un nekustamo mantu un pakļaut to sankcijām. Ārlietu ministrs norādīja, ka šajā jautājumā transatlantiskā sadarbība ir būtiska un darbs tiks turpināts gan Eiropas Savienībā, gan ar ASV.

Rinkēvičs arīdzan norādīja, ka ar savu ASV kolēģi pārrunājis tālāku Austrumu flanga, ieskaitot Baltijas valstu, drošības nostiprināšanu. Ārlietu ministrs izteica pateicību ASV, Kanādai, Spānijai un citiem NATO partneriem par paveikto un to, kas paveikts pavisam nesen. Rinkēvičs pauda uzskatu, ka, ņemot vērā situācijas attīstību, ir būtiski, ka Latvijā NATO spēki atrodas pastāvīgi, jo "mums nav ilūziju par to, kāda būs Krievija prezidenta Putina laikā".

Blinkens: ASV turpinās rotēt savus spēkus uz Baltijas reģionu

ASV ir ievērojami pastiprinājusi savu klātbūtni Austrumu flangā, tostarp Latvijā, ar papildu spēkiem un aprīkojumu, 35 triecienlidmašīnām, un ASV turpinās rotēt savus spēkus uz Baltijas reģionu, šodien pēc tikšanās ar Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra Blinkens.

Blinkens uzsvēra, ka tas tiek darīts ciešā sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem. Tāpat ASV valsts sekretārs atsaucās uz ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu norīkot papildus 7000 lielu karaspēka izvietojumu Eiropā. Plānots pārvietot arī tos spēkus, kas jau atrodas Eiropā, tostarp arī Latvijā.

"Mums ir jādomā arī par to, kādi ir jaunākie notikumi, ietverot agresiju no Krievijas puses. Tas arī ietekmē mūsu lēmumus. Protams, mēs strādājam pie visiem šiem jautājumiem kopā ar NATO un alianses dalībvalstīm. Visas darbības paredzētas tam, lai ukraiņi varētu paši sevi aizstāvēt. Aizvadītā gada laikā ASV ir sniegusi vairāk nekā miljardu ASV dolāru drošības palīdzībā Ukrainai," sacīja Blinkens.

Viņš pavēstīja, ka aizvadīto dienu laikā ASV prezidents Baidens rosināja sniegt papildu 35 miljonus ASV dolāru, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzību. Nedēļas laikā ukraiņu rokās ir nonākuši 70% no šīs summas, ko var izlietot pret Krievijas agresiju.

Blinkens arīdzan uzsvēra, ka pirms dažām dienām Baidens izteica Kongresam lūgumu par desmit miljardu ASV dolāru palīdzību Ukrainai. ASV valsts sekretārs pauda cerību, ka Kongress lems par palīdzības sniegšanu ātri, un šis finansējums tiks novirzīts humānajai palīdzībai un citām vajadzībām.

Blinkens atzīmēja, ka patlaban fokuss ir uz to, ko darīt, lai ukraiņi turpinātu būt cik vien iespējami efektīvi tajā, ko viņi patlaban veic - viņi aizstāv savu valsti pret Krievijas agresiju.

"Lidojumu aizlieguma zonas noteikšana virs Ukrainas nozīmētu to, ka, ja Krievijas lidmašīna neievēro zonu, mums uz tām būtu jāšauj. Tas varētu izraisīt tiešu konfliktu starp mūsu valstīm. Neviens tajā nav ieinteresēts," sacīja Blinkens.

Blinkens šajās dienās apmeklē Beļģiju, Poliju, Baltijas valstis un Moldovu, lai vēlreiz apliecinātu Vašingtonas atbalstu Ukrainai, paziņojis Valsts departaments. Vizītes turpina plašās konsultācijas ar "NATO sabiedrotajiem un Eiropas partneriem par Krievijas iepriekš izplānoto, neizprovocēto un neattaisnojamo karu pret Ukrainu", paziņojis ASV Valsts departaments.