Rīgas domes opozīcija pauž bažas par cenzūras ieviešanu sabiedrības informēšanā galvaspilsētā

Pagājušajā nedēļā Rīgas domes sēdē tika lemts par grozījumiem vairāku Rīgas domes departamentu nolikumos.

Grozījumi paredz, ka departamenti turpmāk nenodrošinās ārējo komunikāciju ar medijiem, bet šī funkcija pāriet tikai Komunikācijas pārvaldes pārziņā.

Visasāk šo ieceri kritizēja kādreizējais pilsētas izpilddirektors, domes opozīcijas deputāts Juris Radzevičš (GKR). Viņš uzsvēra, ka šāds solis nozīmē to, ka departamenti turpmāk nedrīkstēs paši informēt sabiedrību par svarīgiem notikumiem un pieņemtajiem lēmumiem, bet departamentu direktoriem katru reizi būs jālūdz atļauja Komunikācijas pārvaldei.

Turklāt komunikācijas speciālisti, kuri informēja žurnālistus par notiekošo departamentā un konkrētajās departamentu atbildības sfērās, turpmāk strādās Komunikācijas pārvaldē, pārejot tiešā Rīgas mēra un viņa biroja pakļautībā.

Radzevičs uzsvēra, ka tādējādi faktiski tiekot ieviesta cenzūra, nosakot, ko drīkst un ko nedrīkst sabiedrībai teikt departamentu eksperti un vadītāji.

Kā aģentūrai LETA teica pašreizējais Komunikācijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Uģis Vidauskis, viņš kategoriski noraida atsevišķu domes deputātu izteikumus, ka minētie grozījumi nozaru departamentu nolikumos kavēs vai pat liegs pašvaldības amatpersonu saziņu ar medijiem. 

Gluži pretēji - viens no komunikācijas funkcijas centralizācijas pamatuzdevumiem ir veicināt pašvaldības darbinieku sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, veidojot "runas personu sarakstu", skaidroja Vidauskis. Runa esot tikai par darba koordināciju un informācijas apmaiņu, kuras algoritms tuvākajā laikā tikšot nostiprināts pašvaldības iekšējos noteikumos. 

"Kā esam minējuši, centralizācijas process tiek īstenots, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par Rīgas pašvaldības darbu un ieviestu labāku praksi komunikācijā ar iedzīvotājiem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību kopumā, kā arī, lai uzlabotu komunikācijas koordināciju, resursu caurredzamību, novēršot funkciju dublēšanos, kā arī skaidru un koordinētu rīcību krīžu situācijās," uzsvēra Vidauskis.

Kā ziņots, Rīgas dome izsludinājusi konkursu uz Komunikācijas pārvaldes vadītāja amatu.

Pagājušā gada martā Rīgas dome veica grozījumus pašvaldības nolikumā un uz iepriekšējās domes Sabiedrisko attiecību nodaļas bāzes izveidoja Komunikācijas pārvaldi ar divām nodaļām - Sabiedrisko attiecību nodaļu un Digitālo nodaļu.

Gada laikā izanalizēta nozaru departamentu komunikācija un pieņemts lēmums par komunikācijas funkcijas centralizāciju. Tā rezultātā Komunikācijas pārvalde papildināta vēl ar divām nodaļām - Stratēģiskās komunikācijas un Iekšējās komunikācijas nodaļu, pārceļot no departamentiem septiņas amata vietas uz pārvaldi.

Kopējais komunikācijā iesaistīto cilvēku skaits pašvaldībā nepalielināšoties, un komunikācijai novirzītie resursi saglabāšoties līdzšinējā apmērā.

Līdzšinējā Sabiedrisko attiecību nodaļa tiks pārdēvēta par Ārējās komunikācijas nodaļu.