Valstis, kas pirms uzbrukuma Ukrainai bija neitrālas, apzinās Putina režīma draudus, skaidro ārpolitikas eksperts

Komentējot Somijas, Zviedrijas un Šveices iesaisti sankciju noteikšanā pret Krieviju un ieroču piegādi Ukrainai, pētnieks atzīmēja, ka atsevišķu valstu uztvere ir kardināli mainījusies. Tā kā patlaban nevar izslēgt nekādu notikumu attīstības scenāriju, kā arī, lai mazinātu Putina iespēju veicināt savu varenību, šajā gadījumā tiek pielietoti visi līdzekļi - gan ekonomiskie, gan militārie, tādējādi ne tikai atbalstot Ukrainu, bet arī izdarot triecienu Krievijas ekonomikai, mazinot tostarp valsts militāro potenciālu.

Runājot par Šveici, kura Pirmā un Otrā pasaules kara laikā konsekventi saglabāja neitralitāti, Vargulis norādīja, ka tas ir jautājums par to, kurā pusē valsts nolemj nostāties. Šveices gadījumā atbilde pamazām kļūst skaidra. 21.gadsimtā arī Šveice ir tā valsts, kas iestājusies par tādu kārtību un sistēmu, kurā pastāv starptautiskie, juridiskie regulējumi, saistības un vienošanās, kurā diplomātija prevalē pār militāro varu, par pasauli, kurā nav šāda veida agresijas.

"Pavisam noteikti Šveice negrib būt par daļu pasaulē, kur ir šāds agresors, līdz ar ko arī Šveices iesaiste ir pamatota un tās nostāju atbalsta arī sabiedrība," sacīja Vargulis.

Jautāts par Somijas un Zviedrijas iespējamo iestāšanos NATO, pētnieks atzīmēja, ka tas ir svarīgi arī no Baltijas valstu militārās perspektīvas - sabiedroto spēku nosūtīšana būtu daudz efektīvāka un ātrāka, ja Somija un Zviedrija būtu NATO dalībvalstis.

Vargulis norādīja, ka Somija un Zviedrija ir spēcīgas militārās valstis un to pienesums NATO būtu ievērojams, kas pilnībā mainītu to, kā Kremlis kalkulē un plāno. Attiecībā uz Somiju diskusija par iestāšanos NATO ir atsākusies un uzņēmusi vēl neredzētus apgriezienus.

"Sabiedrības noskaņojums, pēc pēdējām socioloģiskajām aptaujām, ir tāds, ka vairāk nekā puse atbalsta Somijas iestāšanos NATO. Līdz ar to arī parlamentā ir sākušās politiskās diskusijas. Ja Somija izrādīs interesi un pieņems šādu lēmumu, man nav šaubu, ka no NATO puses uzņemšanas process būs ļoti ātrs," sacīja pētnieks.

Viņš atzina, ka pagaidām galīgā atbilde vai vienošanās no Somijas vēl nav izskanējusi, bet diskusijas notiek.

Viņš uzsvēra, ka tāpat kā Latvijas sabiedrība, arī daudzas citas sabiedrības, tostarp Zviedrijā, pastāv pamatotas bažas, kas notiks tālāk, ja, piemēram operācija Ukrainā būs sekmīga, vai tas apturēs Krieviju. Pēc Varguļa paustā, šie jautājumi tiek uzdoti ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Somijā, Zviedrijā un Šveicē.

"Tas ir mudinājis sabiedrību atkal runāt par to, ka nopietnākais garants, kāds patlaban var būt, ir NATO Ziemeļatlantijas garantijas. Diskusija notiek arī Zviedrijā. Lai gan sarunas par to nav aizgājušas tik tālu kā Somijā, bet arī Zviedrijā atbalsts NATO ir pieaudzis," sacīja pētnieks.

Jau ziņots, ka Krievija ceturtdien, 24.februārī, iebruka Ukrainā, savukārt Baltkrievijas armija Ukrainas teritorijā iegāja 1.martā.