Bergmanis: ja gribam mieru, mums jābūt gataviem karam
Šodienas Latvijas dienas kārtībā jābūt Civilās aizsardzības sistēmas iedzīvināšanai, uzskata Saeimas deputāts un bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Fakts, ka Latvijā ir labi izstrādāts Civilās aizsardzības likums, nenozīmē faktu, ka atbildīgie dienesti un Latvijas sabiedrība ir gatavi vienotai rīcībai ārkārtas situācijā.
“Lai arī esam NATO dalībvalsts un Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma, arī mūsu pienākums ir iekšēji mobilizēties un izdarīt gadiem neizdarītos mājas darbus civilās aizsardzības jomā. Lai Latvija spētu sevi aizstāvēt agresora uzbrukuma gadījumā un Latvijas iedzīvotāji būtu zinoši reaģēt dažādās krīzes situācijās, arī dabas katastrofu gadījumos, ir operatīvi jāstiprina sistēma valsts un pašvaldību līmenī, kas spētu darboties jebkāda veida krīzes situācijā,” akcentē R.Bergmanis.
Atbildīga par šīs sistēmas ieviešanu ir Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
R.Bergmanis uzsver, ka šobrīd ir 3 virzieni, kuros valdības vadītajam un atbildīgajām ministrijām jākoncentrē sava uzmanība.
Pirmkārt, Latvijas valdībai šodien jābūt izlēmīgai, uzsākot Vienota monitoringa centra izveidi, kurā ir saslēgti visi iespējamie dienesti. Šāda vienota monitoringa sistēma nodrošinātu ne tikai savlaicīgu risku apzināšanu, bet arī krīzes novēršanas vienotu koordināciju. Milzīga kļūda un drauds Latvijas drošībai ir nespēja mobilizēt savu laiku un resursus centra izveidē, uzskata Saeimas deputāts.
“Monitoringa centram faktiski jau vajadzēja būt izveidotam “vakar”, šodienas situācijā tam aktīvi strādājot. Tā uzdevums ir saņemtās informācijas operatīva nodošana atbildīgajiem dienestiem, vienlaikus iesaistot visus, uz kuriem tas attiecas. Tam jāspēj koordinēt visu iesaistīto dienestu darbu, apkopojot izpildītos uzdevumus. Šodien Ukrainas situācijas kontekstā redzam, cik nepieciešama ir atbildīgo dienestu ātra un koordinēta rīcība valsts un pašvaldību līmenī. Cik kritiska ir vienota informācijas saņemšana un nodošana,” uzsver R. Bergmanis, nenoliedzot, ka nekavējoties jādiskutē par VUGD resursiem šāda centra izveidē, lai tādējādi stiprinātu iekšējo valsts drošību.
Otrkārt, katrai pašvaldībai ir jāapzina un jāsagatavo plāns, kā sniegt palīdzību iedzīvotājiem trauksmes gadījumā, kas tai skaitā nozīmē, ka jārisina jautājums par drošu patvērumu. Tikai un vienīgi pašvaldību atbildība ir iedzīvotāju evakuācija vajadzības gadījumā.
R. Bergmanis: “Pēdējās desmitgadēs Latvijas sabiedrībai un atbildīgajām institūcijām nopietnas katastrofas asociējušās tikai ar filmām. Šodien ir laiks no filmām atgriezties realitātē. No runāšanas pie darbiem! Es ticu, ka Latvija ir drošībā, bet mūsu ticība ir jābalsta rīcībā par savu drošību. Tieši tāpēc pašvaldību uzdevumiem ir jābūt vairākiem: koordinācijas darbi un risinājumi attiecībā uz cilvēku drošību trauksmes gadījumā; vajadzības gadījumā tā ir arī vienošanās panākšana ar privātpersonām, kuru īpašumā šobrīd atrodas drošas patvertnes; vienota Monitoringa centra izveide; informācijas sagatavošana iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas situācijā un iedzīvotāju apmācība civilās aizsardzības pamata iemaņu apgūšanā”.
Treškārt, katrai ministrijai ir jāizvērtē un jāsaprot sava un savā pakļautībā padoto iestāžu gatavība rīcībai ārkārtas situācijā saskaņā ar visaptverošo valsts aizsardzību. Mums jābūt pārliecībai par pārtikas, degvielas, medikamentu rezervēm, norāda R.Bergmanis.
