Mednieks: "Nošaut pāris cūku būtu lētāk, nekā izvest mežacūkas"
Mežacūku izvešana no Rīgas izmaksās dārgāk, nekā nošaut pāris cūku, savu personīgo viedokli pauda Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
"Izvešana noteikti būs dārgāka. Tas ir cilvēku darbs. Ir jāiesaista tehnika. Tas nav tik vienkārši, kā peli noķert lamatiņās. [..] Es jau vairāk būtu par to šaušanas risinājumu tāpēc, ka nav jau viņas visas jāizšauj. Atliek izšaut vienu divas un pārējās saprot, ka šeit ir bīstami, šeit ir apdraudējums, un viņas pašas aizbēg projām. Risinājums būtu lētāks un vienkāršāks," atzina Barviks.
Komentējot, cik varētu izmaksāt izvešana uz citiem mežiem, Barviks norādīja, ka nav veicis aprēķinus un negrib spekulēt, taču izteica minējumu, ka viena dzīvnieka noķeršana varētu prasīt aptuveni 200 līdz 250 eiro.
Atbildot uz jautājumu, vai šāda izvešana būs efektīva un izvestie dzīvnieki nenāks atpakaļ, asociācijas pārstāvis sacīja, ka to ir grūti komentēt, jo praktiski šāds pasākums nekad nav veikts un par to varēs pārliecināties tikai praksē. Taču Barviks uzskata - ja cūkas pārvedīs pietiekami tālu no pilsētas uz citu reģionu, kur būs brīva teritorija un barība, tad viņām nevajadzētu nākt atpakaļ. Attālumam vajadzētu būt aptuveni 15 līdz 20 kilometriem no dzīvnieka pašreizējās apdzīvotās teritorijas. Tāpat jāseko līdzi tam, lai cūkas netiek izvestas uz reģioniem, kur ir Āfrikas cūku mēris, jo tādējādi pastāv ātrāks infekcijas izplatīšanās risks.
Vienlaikus Barviks atzina, ka šim risinājumam ir cita problēma - pieaugušās cūkas parasti pie šādas transportēšanas iet bojā no stresa.
"Prakse ir parādījusi, ka pieaugušas cūkas vecumā no pusotra līdz diviem gadiem parasti neizdzīvo. Tā ir sarežģītākā sadaļa, kurai es īsti neredzu risinājumu," sacīja Barviks.
Komentējot, kā varētu īstenot mežacūku izvešanu, asociācijas pārstāvis norādīja, ka noteikti nevajadzētu izmantot iemidzināšanu, jo cūka ir fizioloģiski noturīga un, kamēr miega zāles iedarbosies, viņa var noskriet vēl divus kilometrus. Pēc tam mežā cūku vairs nebūs iespējams atrast.
Barviks uzskata, ka praktiskāk būtu doties uz vietām, kur mežacūkas mitinās, un izmantot dzīvķeramās kastes jeb krātiņu. Tā kā cūkas ir pieradušas pie pilsētas, ložņā pa dārziņiem un lien caur žogiem, tad no krātiņiem tās vairs nebaidās.
Jau vēstīts, ka pēc Līgo svētkiem mednieki Rīgā sāks mežacūku izķeršanu un izvešanu uz mežiem aiz pilsētas robežām. Šāds lēmums pieņemts Rīgas domes darba sanāksmē par mežacūku problēmas risinājumu.
Klaiņojošas mežacūkas redzētas Juglas apkaimē, Sarkandaugavas kapos, kā arī 1.un 2.Meža kapos. Tāpat Juglas apkaimē vairākkārt manīti aļņi un stirnas. Lai risinātu meža dzīvnieku jautājumu, Rīgas dome izveidojusi Medību koordinācijas komisiju.
BNS / Foto: Lita Krone/LETA
