Latvija izsaka kategorisku nosodījumu Krievijai par agresiju pret Ukrainu
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir izsaukusi uz tikšanos Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi, kuram no Latvijas puses izteikts kategorisks nosodījums par Krievijas agresiju pret Ukrainu, "kas balstīta safabricētos ieganstos un izplatītā klaji nepatiesā informācijā", informēja ĀM.
Reaģējot uz Krievijas prezidenta pieņemto lēmumu atzīt Ukrainas valdības nekontrolēto Luhanskas un Doņeckas teritoriju neatkarību, uz tikšanos ar ĀM valsts sekretāru Andri Pelšu izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis.
Pelšs norādīja, ka Krievijas spertie soļi ir klajš starptautisko tiesību un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, tā ir vardarbīga robežu maiņa. ĀM valsts sekretārs uzsvēra, ka šī rīcība ir izraisījusi asu un plašu starptautisku nosodījumu un Krievijai radīs smagas un ilgstošas sekas.
Kategoriski nosodot Krievijas rīcību, Latvija uzsver, ka starptautiskā sabiedrība reaģēs stingri un spers maksimāli spēcīgus soļus Krievijas agresijas pārtraukšanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai. Latvija iestājas par stingru ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju un personām, kuras ir atbildīgas par uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.
ĀM valsts sekretārs atkārtoti pauda pilnu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās.
Pie Brīvības pieminekļa izritināts liels Ukrainas valsts karogs
Turpinot "Ukrainas nedēļu" Rīgā, ceturtdien, 17. februārī, plkst.12.15 pie Brīvības pieminekļa tika izritināts lielais Ukrainas karogs.
ĀM atzīmēja, ka Krievijas vēstnieka Latvijā prombūtnes laikā vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis ir Krievijas augstākais diplomātiskais pārstāvis Latvijā.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien parakstījis dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu, kam vēlāk sekoja karaspēka ievešana šajās teritorijās.
Krievijas līderis parakstījis arī līgumus par sadarbību ar Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām. Līgumi paredz, ka to parakstījušās puses "apstiprina un ciena esošo robežu vienotību un nedalāmību".
Krievijas Federācijas Padomes Ārlietu komitejas vadītāja vietnieks Andrejs Kļimovs pirmdienas vakarā pavēstīja, ka Krievija atzinusi Donbasa "republikas" to faktiskajās robežās.
Kaujinieku pašpasludinātās "republikas" aizņem tikai daļu no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
