Tiesa gatava Lembergu atbrīvot no apcietinājuma pret 100 000 eiro drošības naudu

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Sandra Amola norāda, ka drošības līdzeklis ar aizliegumu izbraukt no valsts Lembergam pašlaik nav piemērots.

Tiesas kolēģija uzskata, ka šobrīd ir konstatēti apstākļi, kas var būt par pamatu drošības līdzekļa - apcietinājuma aizstāšanai ar mazāk ierobežojošu drošības līdzekli - drošības naudu. Pieņemot šādu lēmumu, tiesas kolēģija ņem vērā arī apsūdzētā Lemberga vecumu, krimināllietas apjomu, sarežģītību, paredzamo izskatīšanas ilgumu un nozīmēto tiesas sēžu skaitu apelācijas instances tiesā.

Ievērojot noziedzīgu nodarījumu raksturu un kaitējumu, ņemot vērā pirmās instances tiesas piemērotā soda veidu un mēru, tiesas kolēģija uzskata, ka drošības nauda 100 000 eiro apmērā var nodrošināt kriminālprocesa normālu norisi, jo apsūdzētā atbrīvošanas no apcietinājuma gadījumā būs iespējams turpināt lietas izskatīšanu.

Ņemot vērā tiesas rīcībā esošās ziņas par Lemberga legālajiem ienākumiem, nav pamata apšaubīt, ka drošības naudas apmērs ir samērīgs ar apsūdzētā mantisko stāvokli.

Tiesas kolēģija secina, ka, vērtējot tiesas rīcībā esošās ziņas par apsūdzētā veselību, konstatējams, ka Lembergam ir vairākas saslimšanas, kas kopumā norāda uz nopietniem veselības traucējumiem. Izvērtējot apsūdzētā sūdzības par veselības stāvokli laika posmā no 2021.gada 22.februāra, ziņas par ieslodzījuma vietā un ārpus tās sniegtās medicīniskās palīdzības apjomu, tiesas kolēģija atzīst, ka šobrīd ir radušies tādi veselības apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma aizstāšanai ar drošības naudu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Viņš iepriekš tiesā pēc Lemberga pieteikuma par drošības līdzekļa maiņu argumentēja, ka tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldes mediķi var sniegt ziņas, kas liecinātu, ka Lemberga turpmākā atrašanās apcietinājumā nav iespējama, pamatojoties uz veselības stāvokli. Prokurors šādus mediķu slēdzienus lietas materiālos neatrodot.

Kā informēja Ventspils pašvaldībā, "pēc publiski pieejamās informācijas", apcietinājums "būtiski iedragājis Lemberga veselības stāvokli un viņam noteikta otrā invaliditātes grupa".

Pašvaldība norāda, ka gadījumā, ja Rīgas apgabaltiesas lēmums tiks realizēts, tas, pirmām kārtām, ļaus Lembergam iziet rehabilitāciju un uzlabot veselības stāvokli, kā arī dos iespēju pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses turpmākajā tiesu procesā. "Esam pārliecināti, ka tas dos iespēju Lembergam atkal aktīvi iesaistīties pilsētas attīstības jautājumos, lai kopīgi ventspilnieku ikdienu veidotu aizvien labāku," teikts pašvaldības paziņojumā.

Lembergs pagājušā gada vasarā ar 6536 balsīm tika ievēlēts par Ventspils domes deputātu, taču apcietinājuma dēļ domes darbā piedalīties nevarēja.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22. februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz sprieduma pasludināšanai spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsodā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008. gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007. gada 14. marta līdz 2008. gada 22. februārim.

Pirmās instances tiesa arī nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnots viņš tika dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007. gadā. Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Lemberga dēlam un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi tiks atcelti, tikai stājoties spēkā spriedumam.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012. gadā nomira.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009. gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.