Krievijas agresija ir veicinājusi ukraiņu gatavību aizstāvēties uzbrukuma gadījumā, skaidro Latvijas vēstnieks
Krievijas agresīvā rīcība pie robežām ir konsolidējusi Ukrainas sabiedrību, un, ja viņiem uzbruks, viņi aizstāvēsies, šorīt Latvijas Radio situāciju Ukrainā vērtēja Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava.
Komentējot Krievijas paziņojumus par daļēju savu spēku atvilkšanu, Kļava atgādināja par Ukrainas atbildi, ka vakar šāda rīcība pierobežā vēl nav bijusi redzama.
Kļava stāstīja, ka nedaudz atšķiras ASV un Ukrainas izlūkdienestu informācija par pierobežā sakoncentrētajiem Krievijas spēkiem, proti, abas puses uzsver, ka militārie spēki ap robežām ir savilkti lieli, bet atšķiras informācija par to gatavību - ASV pieļauj, ka uzbrukums var notikt jau tuvākajā laikā, bet Ukraina ziņo, ka Krievijas vienības vēl īsti nav kaujas gatavībā.
Diplomāts skaidroja, ka Rietumi daļu informācijas par potenciālajām Krievijas aktivitātēm publicē tieši ar mērķi šai valstij norādīt, ka tā nespēj noslēpt savas darbības.
Runājot par Krievijas Valsts domes aicinājumu prezidentam Vladimiram Putinam atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas "republikas" Ukrainas austrumos, Kļava uzsvēra, ka grūti ieraudzīt, ko Krievija ar šādu soli varētu vinnēt, jo starptautiskā sabiedrība šādus veidojumus noteikti neatzītu par neatkarīgām valstīm. Sekas šādam solim būtu Minskas vienošanos iznīcināšana.
Vēstnieks atzīmēja, ka slēptā veidā šajās teritorijās jau līdz šim uzturas vairāki tūkstoši Krievijas militāristu.
Kļava pastāstīja, ka vakar noticis mērķtiecīgs kiberuzbrukums Ukrainas banku sistēmai un citiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuru valsts vairāk vai mazāk veiksmīgi tikusi galā. Pēdas šim uzbrukumam vedušas uz Krievijas un Ķīnas serveriem.
Kā ziņots, Krievija pašlaik ir savilkusi ap 130 000 karavīrus ap Ukrainas robežām, radot bažas par iespēju, ka drīzumā varētu iebrukt šajā valstī.
