Rīgā dzīvokļu rinda kopš 2009.gada sarukusi uz pusi

„Dzīvokļu rindas samazināšana tagadējai koalīcijai Rīgas domē bija viena no prioritātēm, un dati liecina, ka mums tas veiksmīgi izdevies, neskatoties uz to, ka kopš 2009. gada vairs nesaņemam it nekādu valsts atbalstu. Turklāt šo gadu laikā, lai aizsargātu maznodrošinātas ģimenes, esam paplašinājuši to personu loku, kurām ir tiesības reģistrēties dzīvokļu rindā, kā arī esam noteikuši, ka rindā uzņem ģimenes ar augstāku ienākumu līmeni nekā tas bija iepriekš. Arī turpmāk mēs centīsimies ar dzīvojamo platību nodrošināt vismazāk aizsargātos rīdziniekus,” saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Papildus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” noteiktajam pēdējos piecos gados ir paplašināts iedzīvotāju loks, kas var pretendēt uz pašvaldības palīdzību mājokļa problēmas risināšanā. Tās ir ģimenes ar trim un vairāk bērniem (6.reģistrs); ģimenes, kuras zaudējušas savu vienīgo dzīves vietu hipotekārā kredīta parāda dēļ (1.reģistrs); ģimenes, kas audzina bērnu ar invaliditāti (13.reģistrs); personas ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kurām nepieciešams servisa dzīvoklis (13.reģistrs); atsevišķi dzīvojoši pensionāri vai pensionāri ar invaliditāti, kuri piekrīt atdāvināt pašvaldībai savā īpašumā esošo dzīvokli, lai saņemtu sociālo dzīvokli (13.reģistrs). Uzsākta arī dažādu sociālo grupu kopdzīvojamo māju (kopmītņu) pārbūve par atsevišķiem dzīvokļiem, un šo ēku īrniekiem, kuri godprātīgi maksājuši par īri un komunālajiem pakalpojumiem, tiek nodrošināta iespēja saņemt labiekārtotu dzīvokli (8.reģistrs).

Dati liecina, ka 2010. gada 1. janvārī dzīvokļu rindā bija 7991 ģimene, 2011. gadā – 7745, 2012. gadā – 6879, 2013. gadā – 6272, 2014. gadā – 5486 ģimenes.

Lielākā daļa jeb 2401ģimene patlaban ir reģistrēta dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmā kārtām, 1416 personas (ģimenes) gaida rindā uz sociālo dzīvokli, 569 denacionalizētās mājās dzīvojošas ģimenes cer saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu un 198 ģimenes reģistrētas dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā.

„Visefektīvāk denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieku mājokļa problēmas varētu risināt, piešķirot dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus, taču valsts kopš 2009. gada, kad krīzes dēļ pārtrauca izmaksāt līdzfinansējumu, tā arī nav spējusi iziet no krīzes, lai gan normatīvajos aktos joprojām ir paredzēts, ka valsts līdzfinansējums šī pabalsta izmaksai ir 50%,” uzsver V.Stepaņenko.

Rīgas dome bija aprēķinājusi, ka šogad dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 17 miljoni eiro un pašvaldība bija gatava tiem nodrošināt 50 % jeb 8,5 miljonus eiro, taču valsts atteicās nodrošināt savu līdzfinansējuma daļu.

Pašvaldība turpina mājokļu attīstības programmas realizāciju. SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” par sociālo māju pārbūvē ēku Aglonas ielā 35/1, kurā varēs izveidot 215 sociālos dzīvokļus. Tiek izstrādāts arī rekonstrukcijas projekts mājai Ieriķu ielā 28, kurā iecerēts izbūvēt aptuveni 70 dzīvokļus.

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību

Regīna Zommere / Foto: Ieva Čīka/LETA