Kā sadalīt kopīpašumu? Iespējama pat izloze
Žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Andris jautā: "Ko darīt, ja īpašumā ir 3/10 no komunālā dzīvokļa, bet kaimiņi nevēlas to ne pārdot, ne arī nopirkt manas daļas. Gribu to pārdot, jo dzīvoklis kļuvis par reālu apgrūtinājumu. Kā tas būtu izdarāms?"
Šāda veida tā saucamie dalītie īpašumi nav nekāds retums, un tajos var veidoties pat neiedomājamu daļu proporcijas un kombinācijas – visbiežāk šķiršanās vai mantojuma izpildes gadījumos.
Ko paredz Civillikums
Tad arī var rasties situācija, kad, piemēram, māja, zemes gabals vai pat vienistabas dzīvoklis vienādās vai dažādās daļās pieder vairākiem īpašniekiem. Problēmas sākas situācijā, ja šis īpašums reāli dabā nav sadalāms konkrētās daļās. Tādā gadījumā pastāv vairāki varianti, kā tikt pie savas domājamās daļas vērtības.
Civillikuma 1074. pants nosaka, ka “nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt īpašumā, un katrs kopīpašnieks var jebkurā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu”.
1067. pantā ir teikts, ka “īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka ir sadalīts tikai tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesības. Tāpat gadījumā, ja kāds vēlas savas kopīpašuma daļas pārdot kādam, kurš nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem ir tiesības divu mēnešu laikā īstenot šo daļu pirmpirkuma tiesības.”
Vispirms jāpiedāvā pārējiem īpašniekiem
Tātad jebkurš no domājamo daļu īpašniekiem ir tiesīgs savu daļu pārdot, taču vispirms likumā paredzētajā kartībā ar juridiski noformēta dokumenta starpniecību viņam izpirkšanas tiesības jāpiedāvā pārējiem daļu īpašniekiem. Ja viņi no iegādes atsakās, tad teorētiski šīs daļas var pārdot kādai trešajai personai.
Tomēr visai loģiski, ka tik sarežģītā situācijā un ne pārāk vērtīgā darījumā atrast kādu citu, kas vēlēsies šādā pirkumā iesaistīties, uzņemoties visu tālāko juridisko jautājumu risināšanu, nebūs viegli.
Ja vienošanās ar otrajiem īpašniekiem ir neiespējama, tad savu interešu realizācijai būs jāvēršas tiesā. Tad ir iespējami vairāki risinājumi. Tiesa var piespriest katram kopīpašniekam īpašuma reālas daļas (ja tas ir iespējams) vai piešķirt to vienam īpašniekam, uzliekot par pienākumu izmaksāt pārējiem viņu daļas naudā.
Trešais variants – īpašums tiek pārdots un nauda sadalīta attiecīgās daļās starp visiem kopīpašniekiem.
Iespējama izloze
Interesanti, ka šajā procesā var tikt izmantota arī tiesvedībā ārkārtīgi reta metode – ja daļas ir vienādas un nevar izšķirties, kuram no kopīpašniekiem atstāt mantu, bet kuram dot tiesības saņemt naudu, tad šo jautājumu tiesa var izšķirt ar lozēšanas palīdzību.
Likumā gan nav skaidrots, vai tas jādara, metot monētu vai velkot salmiņu. Tiesas lēmuma izpilde tiek nodota tiesu izpildītāja rokās, un nepakļaušanās šādam lēmumam var beigties arī ar piespiedu izlikšanu no īpašuma. Jāatzīmē, ka šādos gadījumos nekustamo īpašumu vērtēs oficiāli nozīmēts vērtētājs, kurš vadīsies nevis no iespējamās tirgus, bet gan kadastra vērtības.
Nav reti arī gadījumi, kad kopumā vērtīgos īpašumos kāda trešā persona speciāli nopērk šādas domājamās daļas. Pēc tam otrs īpašnieks, kuram nav līdzekļu domājamo daļu izpirkšanai, tiesas ceļā savas daļas pazaudē, bet īpašums tālāk tiek pārdots jau ar labu peļņu. Vairākas tādas situācijas ir bijušas nekustamo īpašumu sadalē dārgās vietās, piemēram, Jūrmalā.
