foto: Mārtiņš Ziders
“Ja mums tāds unikāls priekšmets ir saglabājies, tad vajadzētu veikt pēc iespējas detalizētāku izpēti,” saka restaurators Aigars Pilenieks.
“Ja mums tāds unikāls priekšmets ir saglabājies, tad vajadzētu veikt pēc iespējas detalizētāku izpēti,” saka restaurators Aigars Pilenieks.
Kultūra

Restaurators dzen pēdas svētā tēla izcelsmei

Dace Ezera

Kas Jauns Avīze

Restauratoram Aigaram Pileniekam atkal ir jauns un interesants izaicinājums – jāatgriež spozme un jānoskaidro identitāte svētā tēlam no Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcas, raksta “Kas Jauns Avīze”.

Restaurators dzen pēdas svētā tēla izcelsmei...

“Jau pagājuši seši mēneši kopš darba sākuma, un šajā laikā esam veikuši praktisko un teorētisko izpēti. Ludzas draudzes prāvests Rodions Doļa jau pašā sākumā atklāja, ka šis varētu nebūt svētais Stefans, kā to pieņemts dēvēt jau gadiem ilgi,” stāsta Pilenieks. Diemžēl pagaidām nav zināma īstā identitāte, jo ir ļoti maz ziņu no laika, kad skulptūra izgatavota.

Izpētē atklāts, ka skulptūra pārkrāsota sešas reizes un tā varētu būt izgatavota 18. gadsimta pirmajā pusē. 1738. gadā Ludzā uzcēla greznu koka baznīcu. Zināms, ka tāda bijusi arī pirms tam, celta 17. gadsimtā, bet nodegusi. Pēc fotogrāfijām var redzēt, ka dievnamā bijuši pieci altāri un vienā no tiem atradusies arī šī skulptūra.

foto: Mārtiņš Ziders
“Ja mums tāds unikāls priekšmets ir saglabājies, tad vajadzētu veikt pēc iespējas detalizētāku izpēti,” saka restaurators Aigars Pilenieks.
“Ja mums tāds unikāls priekšmets ir saglabājies, tad vajadzētu veikt pēc iespējas detalizētāku izpēti,” saka restaurators Aigars Pilenieks.

Pilenieks pieļauj, ka varbūt pigmentu analīze pierādīs, ka tā saglabājusies no iepriekšējās, 17. gadsimta baznīcas. Ar skulptūras krāsu izpēti darbojas polihromijas restauratore Sarmīte Balode.

1938. gada 11. jūnijā Ludzā izcēlās postošākā ugunsnelaime Latvijā – izdega liela daļa pilsētas, pajumti zaudēja vairāk nekā 2000 iedzīvotāju. Nodega arī katoļu baznīca ar skaistajiem barokālajiem altāriem un interjeru. No liesmām izdevies glābt nedaudz, tostarp piecas skulptūras, ieskaitot tagad restaurējamo, un divus feretronus – pārnēsājamos altārus.

“Mēs sliecamies domāt, ka izglābtā skulptūra varētu būt viens no Jezuītu ordeņa izveidotājiem, un šo tēlu pagaidām dēvējam par svēto Francisku Ksavēru (katoļu misionārs Āzijā – Red.),” atklāj Pilenieks.

Meklējumi veduši gan uz citiem Latvijas dievnamiem, gan uz Romu, restaurators mēģinājis iegūt informāciju arī no Indijas.