Tiesa atsāk skatīt vairāk nekā 10 gadus vecu Rīgas Valsts tehnikuma direktora Markus kukuļņemšanas lietu

Lieta pret Marku tika ierosināta 2008. gadā, bet 2009. gada nogalē stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru par 80 000 latu (113 829 eiro) kukuļa ņemšanas mēģinājumu Markum tika piespriests četru gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju.

Augstākā tiesa (AT) 2009. gada 4. novembrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas nolēmumu, ar kuru tā savukārt bija atstājusi negrozītu pirmās instances spriedumu, kas paredzēja par 80 000 latu kukuļa ņemšanas mēģinājumu apsūdzētajam Markum piespriest četru gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Šis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008. gada 22. februāra spriedums 2009. gada 4. novembrī stājās spēkā, liecina informācija Latvijas tiesu portālā.

Markus vērsās Satversmes tiesā (ST), lūdzot izvērtēt par kukuļņemšanu savulaik paredzētā papildsoda "mantas konfiskācija" atbilstību Latvijas pamatlikumam. Markus ST izteica viedokli, ka mantas konfiskācija kā obligāts papildsods neatbilst Satversmes 105. pantam, norādot, ka konfiskācija skar ne tikai viņu personīgi, bet arī viņa ģimenes locekļus.

Bijušais RVT direktors vairākkārt vērsās ST. Tiesa divas reizes noraidīja viņa pieteikumu nepietiekama juridiskā pamatojuma dēļ, savukārt, izskatot iesniedzēja pieteikumu trešo reizi, tā atzina, ka izskatāmajā lietā nav iespējams paplašināt prasījuma robežas un turpināt tiesvedību, tādēļ 2011. gada 6. janvārī ST pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu.

Savukārt 2013. gada 7. martā Markus ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu tika nosacīti atbrīvots no tālākas soda izciešanas pirms termiņa. Lēmumā par viņa pirmstermiņa atbrīvošanu tika norādīts, ka pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma iesniedzējam ir nodrošināta dzīvesvieta, kā arī iztikas līdzekļi.

Uz brīdi, kad bijušais RVT direktors tika atbrīvots - astoņi no 11 arestētajiem nekustamiem īpašumiem jau tika konfiscēti valsts labā, proti, nostiprināti zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Bijušais RVT direktors jau 2010. gadā vērsās Eiropas cilvēktiesību tiesā (ECT). Viņš lūdzis tiesu pārbaudīt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantu attiecībā uz viņam piespriesto spriedumu.

Konvencijā teikts, ka nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

2020. gada vasarā ECT pasludināja spriedumu lietā "Markus pret Latviju", ar kuru atzina, ka Latvija ir pieļāvusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. panta pārkāpumu. Savukārt kompensāciju par Konvencijas pārkāpumu ECT šajā lietā nepiešķīra.

Savā 2010. gada 17. martā ECT iesniegtajā pieteikumā Markus, atsaucoties uz Konvencijas 1. protokola 1. pantu, sūdzējās, ka konfiskācijas piemērošana viņa tiesiskā ceļā iegūtai mantai ir nesamērīga iejaukšanās viņa tiesībās uz īpašumu.

Tiesa secināja, ka regulējumam, uz kura pamata bijušajam RVT direktoram tika piemērota visas mantas konfiskācija kā obligāts papildsods, trūka skaidrības un paredzamības, tas nenodrošināja nepieciešamās procesuālās garantijas un aizsardzību pret patvaļu, un ka tādēļ ir noticis Konvencijas 1. protokola 1. panta pārkāpums.

AT 2020. gada 2. oktobrī saņemts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Jura Ločmeļa 2020. gada 1. oktobra lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai AT sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, proti, ar ECT lēmumu.

Lēmumā prokurors norāda, ka 2020. gada 14. septembrī Latvijas Ģenerālprokuratūrā saņemts bijušā RVT direktora pieteikums kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Viņš savā pieteikumā norādījis, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 655. panta otrās daļas 5. punktu par jaunatklātiem apstākļiem uzskatāms starptautiskas tiesu institūcijas atzinums par to, ka Latvijas nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

Tiesas sēdē prokurors, atsaucoties uz ECT spriedumu lietā "Markus pret Latviju", lūdza atjaunot kriminālprocesu jaunatklāto apstākļu dēļ daļā par Markum piemēroto papildsodu - mantas konfiskāciju - un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai zemākas instances tiesā.

Tiesas sēdē Markus iesniegto pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem uzturēja.

AT atzina, ka atceļams ir AT 2009. gada 4. novembra lēmums un Rīgas apgabaltiesas 2009. gada 27. aprīļa lēmums daļā par Markum noteikto papildsodu - mantas konfiskāciju. AT atzīst, ka ECT spriedums lietā "Markus pret Latviju" ir atzīstams par jaunatklātu apstākli, kas var būtiski ietekmēt lietas iznākumu. Apelācijas instances tiesai, iztiesājot lietu no jauna, ECT spriedumā konstatētie Konvencijas pārkāpumi būs jāņem vērā.

Rīgas apgabaltiesa apstiprināja, ka, uzsākot lietas izskatīšanu apgabaltiesā, tiesas kolēģija ir apmierinājusi prokurora lūgumu par nepieciešamību iepazīties ar lietā esošajiem dokumentiem un citiem materiāliem.

Iepriekš bija plānots sākt skatīt lietu pērnā gada 15. decembrī, bet lietas izskatīšana tika atlikta. Pašlaik izskatīšanas datums nav nozīmēts.