Daugavpilī plānots no februāra par 169,5% palielināt siltumenerģijas tarifu

"Daugavpils siltumtīkli" 28.decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniedza siltumenerģijas apgādes pakalpojumu noteikto (piedāvāto) tarifu un tā pamatojumu.

Pašlaik siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 43,70 eiro par megavatstundu (MWh), siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs ir 11,42 eiro par MWh un siltumenerģijas tirdzniecības tarifs ir 0,65 eiro par MWh. Siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 56,96 eiro par MWh.

"Daugavpils siltumtīkli" noteiktais (piedāvātais) gala tarifs no 2022.gada 1.februāra plānots 153,52 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir pieaugums par 169,5%. Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifs paredzēts 125,08 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 186,2%, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs paredzēts 26,60 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 132,9%. Siltumenerģijas tirdzniecības tarifs tiek saglabāts 0,65 eiro par MWh.

Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar kurināmā cenas izmaiņām.

Priekšlikumus un ieteikumus par tarifa projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt "Daugavpils siltumtīkli", kā arī SPRK septiņu dienu laikā no paziņojuma publicēšanas "Latvijas Vēstnesis".

Kā vēstīts, 27. decembrī Daugavpils domes deputāti ārkārtas sēdē nolēma pilsētā izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi.

AS "Daugavpils siltumtīkli" līdz 2022.gada 10.janvārim uzdots izstrādāt un iesniegt pašvaldībā apstiprināšanai siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību enerģētiskās krīzes laikā Daugavpils pilsētas siltumenerģijas lietotājiem.

Pamatojoties uz enerģētiskās krīzes situāciju, Daugavpils pilsētas pašvaldība lūgs Ministru kabinetam un Valsts kasei piešķirt bezprocentu aizņēmumu pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" apgrozāmiem līdzekļiem dabasgāzes iegāžu veikšanai un vērsīsies pēc atbalsta valdībā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā", lai rastu iespēju iegādāties dabasgāzi no Inčukalna gāzes krātuvē uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.

Viens no iemesliem šī domes lēmuma pieņemšanai bija tas, ka mainījās dabasgāzes piegādātāju līguma nosacījumi, proti, tika pieprasīta priekšapmaksa par dabas gāzi 100% apmērā.

Domes lēmums par enerģētiskās krīzes izsludināšanu ir pamats veikt tālākas darbības problēmsituācijas risināšanai un tuvākā mēneša laikā siltumapgādi gala patērētājiem tas nekādā veidā neietekmēs.

Deputāti nolēma izveidot Daugavpils pašvaldības enerģētiskās krīzes centru un apstiprināt tā nolikumu.

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM), komentējot Daugavpils pašvaldības lēmumu par enerģētisko krīzi, uzsver, ka Latvijā nepietrūkst energoresursu, tādu kā elektrība, gāze un naftas produkti, un tos ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, tādēļ energoapgādes sistēma ir droša un funkcionējoša un tajā krīzes nav.

Vienlaikus iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad tie nav spējīgi maksāt par saņemto pakalpojumu, pēc būtības iezīmē sociālā rakstura problēmas, kuras būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem tiem iedzīvotājiem, kuriem ir radušās grūtības veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, nevis tikai tāpēc, ka ir augušas cenas par energoresursiem, pauž EM pārstāvji.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Daugavpils siltumtīkli" 2020.gadā strādāja ar 15,415 miljonu eiro apgrozījumu un 275 294 eiro zaudējumiem. Pašvaldības uzņēmums reģistrēts 1992.gadā, tā pamatkapitāls ir 17,448 miljoni eiro.

"Daugavpils siltumtīkli" nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās.