Reirs: "Latvija pierādījusi, ka vēsturiski lēmumi var tikt pieņemti ātri un profesionāli"
Finanšu ministrs Jānis Reirs.
Viedokļi

Reirs: "Latvija pierādījusi, ka vēsturiski lēmumi var tikt pieņemti ātri un profesionāli"

Jauns.lv

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvija aizvadīja vēsturisku un ļoti sekmīgu posmu, vadot Eiropas Savienības Padomes darbu. Latvijas prezidentūras viens no galvenajiem mērķiem bija uzsākt Junkera investīciju plāna iedzīvināšanu. Rekordīsā laikā izdevās panākt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulas apstiprināšanu. Tāpat ieguldīts vērienīgs darbs nodokļu, banku sektora un kopējā ekonomiskajā attīstībā.

Reirs: "Latvija pierādījusi, ka vēsturiski lēmumi ...

“Latvija ir pierādījusi, ka svarīgi un vēsturiski lēmumi Eiropā var tikt pieņemti ļoti ātri un profesionāli. Latvijas prezidentūras darba rezultātā izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Tas ļaus Latvijai piesaistīt privātos ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāju labklājībai, jaunām darba vietām un kopējai valsts izaugsmei. Izmantojot šī fonda iespējas, ne tikai lielajiem projektiem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmējiem būs lieliska iespēja panākt savu izvirzīto mērķu sasniegšanu, ieviest inovācijas, kā arī kopumā veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, jo zināms, ka tieši šie uzņēmumi ir ekonomikas dzinējspēks,” pārliecināts finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tāpat Latvijas prezidentūras darba rezultātā Latvijas iedzīvotāji būs pasargāti no ļaunprātīgi un nepareizi veiktiem maksājumu darījumiem. Prezidentūra ir panākusi vienošanos par Maksājumu pakalpojumu direktīvu. Tā paredz uzlabot patērētāju aizsardzību pret krāpšanos, iespējamu ļaunprātīgu maksājumu kontu izmantošanu un incidentiem saistībā ar maksājumiem, piemēram, neautorizētiem vai  nepareizi veiktiem maksājumu darījumiem.

Jaunie nosacījumi elektroniskos maksājumus padarīs drošākus, kā arī stiprinās patērētāju aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Tas attieksies arī uz jauniem elektronisko maksājumu pakalpojumiem, kas savukārt radīs lielākas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas patērētājiem.

Prezidentūras laikā Briselē tika parakstīta vienošanās ar Šveices Finanšu ministrijas valsts sekretāru Žaku de Vatevilu (Jacques de Watteville) par automātisko finanšu kontu informācijas apmaiņu. Tās mērķis ir veicināt nodokļu caurskatāmību un godprātīgu samaksu starptautiskā līmenī.

Latvijas prezidentūra ir panākusi galīgo vienošanos arī par regulu par starpbanku komisijas maksām debetkaršu un kredītkaršu maksājumiem.

Starpbanku komisijas maksas veido lielu daļu no maksām, ko bankas iekasē no tirgotājiem par katru darījumu, pircējam norēķinoties ar maksājumu karti. Savukārt tirgotāji iekļauj šīs karšu izmaksas kopējās preču un pakalpojumu cenās.

Maksimālās robežvērtības noteikšana starpbanku komisijas maksām (0,2% apmērā no darījuma vērtības darījumiem ar debetkartēm un 0,3% apmērā - kredītkartēm) samazinās izmaksas gan iedzīvotājiem, gan mazumtirgotājiem.

Tāpat Padome ir panākusi vienošanos par vispārēju pieeju Banku strukturālās reformas Regulai. Šī vienošanās seko ilgam un sarežģītam sarunu procesam Padomē, kas tika uzsākts pirms vairāk nekā gada un ar šī gada sākumu turpinājās Latvijas prezidentūras vadībā.

Bez tam Latvijas prezidentūra arī panākusi vienošanos par papildu finansiālo atbalstu Ukrainai un atbalstījusi vienotu ES nostāju konflikta Ukrainas austrumos risinājuma meklējumos.

Pusgads ir aizvadīts ar neatlaidīgu darbu un ļoti sekmīgiem un vēsturiskiem rezultātiem. Ir aizvadītas 19 Eirogrupas un septiņas ECOFIN Padomes sanāksmes finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Nākamā prezidējošā valsts no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim būs Luksemburga.

Finanšu ministrs Jānis Reirs / Foto: Evija Trifanova/LETA