Komisija atbalsta karavīru un policistu tiesības pielietot spēku nelikumīgos Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas gadījumos
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien atbalstīja valdības akceptētos grozījumus, kas paredz arī karavīriem un policistiem tiesības galējās nepieciešamības situācijā pielietot spēku, lai pārtrauktu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Grozījumi valdības lēmumā par ārkārtējo situāciju vairākās pašvaldībās Latgalē paredz arī karavīriem un policistiem tiesības galējās nepieciešamības situācijā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai pārtrauktu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu. Spēku un speciālos līdzekļus varēs izmantot situācijās, ja persona nepilda rīkojumu nekavējoši atgriezties valstī, no kuras persona šķērsoja robežu.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš Saeimas komisijā norādīja, ka minētie grozījumi nepieciešami ņemot vērā Polijas pieredzi, kur, piemēram, nelegālie imigranti izmanto dažādus palīglīdzekļus, tostarp, kokus, lai bojātu žogu uz robežas. Viņš uzsvēra, ka šādas normas izmantošana paredzēta tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Kariņš apmeklē Latvijas-Baltkrievijas robežu
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošana nav liegta 68 cilvēkiem. Ieviešot minēto normu, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne pauda bažas, kā notiks individuālā imigrantu izvērtēšana minētajā situācijā. "Ja iesaistām plašāku dienestu loku, tad svarīgi, lai šis individuālais izvērtējums iespējamai robežas šķērsošanai joprojām tiktu nodrošināts," uzsvēra Piļāne.
Vītoliņš Tiesībsarga biroja pārstāvei atbildēja, ka robežsardze vienmēr ir veikusi individuālo izvērtējumu, vai personai humānu iemeslu dēļ var ļaut šķērsot robežu. Šīs pazīmes, piemēram, ir saslimšanas pazīmes. Arī spēka pielietošanas gadījumā šie aspektu tiktu ņemti vērā.
Tāpat Saeimas komisijas atbalstītais valdības lēmums paredz piemaksas Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanā iesaistītajiem iekšlietu dienestu un bruņoto spēku pārstāvjiem.
Grozījumi paredz, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem noteiks piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos tām noteiktās stundas algas likmes apmērā.
Piemaksas paredzētas arī karavīriem, jo atbalsta sniegšana neatceļ karavīriem ikdienas dienesta pienākumu un mācību uzdevumu izpildi. Karavīriem būs paredzētas piemaksas 100% apmērā no mēnešalgas, bet zemessargiem būs paaugstināta dienesta uzdevumu izpildes kompensācija.
Ar piemaksu saistītos izdevumus segs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Kopš 10.augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas kopumā ir atturēti 2498 cilvēki.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 68 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 420 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
