Piedāvājot nopelnīt 100 eiro, draugs sagādā pamatīgas nepatikšanas
Pēdējā laikā palielinājies to gadījumu skaits, kad jaunieši kļūst par "netīrās" naudas kurjeriem jeb "naudas mūļiem", kas palīdz legalizēt noziedzīgi iegūtu naudu. Bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka jaunieši šādos darījumos mēdz iesaistīties, vēloties viegli nopelnīt noziedznieku solīto komisijas maksu, piemēram, 100 eiro, bet īsti neapzinoties smagās sekas.
Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā bankas ļoti aktīvi runā par jaunajiem krāpnieciskajiem viļņiem, kas saistīti ar viltus zvaniem - kad iedzīvotājiem zvana it kā banku darbinieki, policijas pārstāvji u.tml., piemēram, aicinot nodot viņu rīcībā visus internetbankas pieslēgšanās datus, jo kontā notiekot neatļautas darbības.
"Naudas mūļi" - nopietns virziens
"Sākot ar pandēmiju, arī noziedznieki pārvietojās tiešsaistē, sekojot klientiem. Šajā brīdī sāka parādīties jaunieši - "naudas mūļi". Pēdējo pāris mēnešu laikā tas ir kļuvis par nopietnu virzienu krāpnieciskajās shēmās.
To organizatori mēģina izmantot vietējos jauniešus, kas, pirmkārt, paši atdot savus internetbanku pieslēgšanās datus un līdz ar to noziedznieki pārņem kontrolē viņu kontus, vai, otrkārt, paši darbojas kā "netīrās" jeb noziedzīgi iegūtās naudas starpnieki," Briška teica.
Neapzinās, ka tas ir nopietns noziegums
"Netīrās" naudas kurjeri jeb "naudas mūļi" ir cilvēki, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. "Naudas mūlis" palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem un nopelnot sev komisijas maksu.
Lielākoties (aptuveni 90% gadījumu) jaunieši apzināti iesaistās šādās darbībās, taču vairums no viņiem neapzinās, ka tas ir nopietns noziegums un ka tam ir nopietnas sekas, speciālists vērtēja.
"Bankas, mēģinot sazināties ar šiem jauniešiem, redz, ka viņi ir nomainījuši, atslēguši telefona numurus, neatbild komunikācijai. Tas nozīmē, ka viņi lielākoties apzinās, kur ir iesaistījušies."
Par 100 eiro padalās ar saviem banku datiem
Briška aprakstīja tipisku "naudas mūļu" iesaistes situāciju. Meklējot iespējas piepelnīties, jaunieši dažādos veidos (arī caur paziņām) sastopas ar noziedznieku kontaktiem un piedāvājumiem viegli un ātri nopelnīt naudu.
Tas notiek sociālajos tīklos, piemēram, "Facebook", ziņu apmaiņas vietnēs, piemēram "Telegram", "WhatsApp", kur ir speciālas noziedznieku izveidotas grupas, kas aicina viegli nopelnīt un iegūt 50, 70 vai 100 eiro komisijas maksu, ja jaunieši padalās ar saviem banku datiem.
Šad tad jaunieši arī viens otram iesaka šādas shēmas, līdz ar to atsevišķās kompānijās vai mācību iestādēs var parādīties vairāki "naudas mūļi" no viena sociālā loka.
Iedomājas, ka nopelnīs 3000 eiro mēnesī
Visbiežāk jaunieši šajos piedāvājumos "uzķeras" uz piedāvātās kabatas naudas. "Viņiem kaut kā liekas, ka tas ir iespējams ilgtermiņā." Bet realitātē "naudas mūļi" un viņu banku konti parasti tiek izmantoti tikai vienu reizi, jo konti tiek slēgti un jaunietim vairs nav iespēju tālāk šajā virzienā darboties.
Iespējams, jaunieši neapzinās, ka tas nav ilgtermiņa pasākums, bet gan īslaicīgs un turklāt ļoti bīstams. Varbūt viņi iedomājas, ka turpmāk katru dienu pelnīs pa 100 eiro. Diemžēl reālajā dzīvē tā nenotiek un jauniešiem šajās krāpnieciskajās shēmās nav iespējams nopelnīt 100 eiro dienā jeb 3000 eiro mēnesī.
Lielas nepatikšanas
Parasti jaunietis saņem tikai vienu komisijas maksu, piemēram, 100 eiro, bet tai komplektā nāk lielas nepatikšanas.
"Komplektā nāk nepatikšanas, ko jaunieši neapzinās. Pirmkārt, viņiem ir sabojātas attiecības ar banku. Otrkārt, bieži vien redzam, ka noziedznieki jauniešu vārdā paņem dažādus ātros kredītus, kas nozīmē, ka jaunieši šādā veidā kļūst par parādniekiem dažādām kredītkompānijām un ir spiesti šos kredītus nomaksāt. Treškārt, tam visam neizbēgami nāk līdzi kriminālatbildība un policijas izmeklēšana," bankas pārstāvis iezīmēja sekas.
Iegūtā komisijas maksa 100 eiro apjomā noteikti nav samērojam ar nepatikšanām, kas gaidāmas par iesaistīšanos krāpnieciskajos darījumos. "Jā, tas ir 100% skaidrs, bet liekas, ka viņi tomēr neapzinās, ka pārsvarā tas var notikt tikai vienu reizi. Krāpnieki vienu reizi "izmaļ cauri" jauniešu kontus, bet pēc tam šiem jauniešiem Latvijas finanšu vide ir praktiski slēgta un gaidāmas citas nepatikšanas."
Trūkst finanšu pratības
Kāpēc jaunieši iekrīt krāpnieku lamatās? "Tas var nākt komplektā ar zināmu finanšu pratības trūkumu. Mēs bieži vien redzam, ka jauniešiem, kas iesaistās, nav stabilu un ilglaicīgu ienākumu un varbūt jau ir parādsaistības.
Liekas, ka tie vairāk ir jaunieši, kam nav finanšu pratības un zināšanas, kam skolā vai ģimenē nav nodota informācija, cik svarīga ir finanšu pārvaldība, ka banku konti un personīgā informācija ir ļoti konfidenciāla, ka ir bīstami kaut kur tā iesaistīties."
Hei, izpalīdzi!
Vairums krāpnieciskajās shēmās iesaistīto jauniešu ir puiši, bet gadās arī pa kādai meitenei. "Iespējams, ka puišiem ir neatliekamās vajadzības pēc finanšu līdzekļiem, parādīties, pademonstrēties, pacelt pašapziņu."
Speciālisti novērojuši, ka dažkārt jaunieši iesaistās darījumos pēc draugu vai paziņu pamudinājumiem.
"Varbūt ir kāds, kuram visi konti jau ir aiztaisīti, bet viņš it kā nevainīgi palūdz iesaistīties draudzeni: "Hei, izpalīdzi! Tev tiks pārskaitīti daži tūkstoši, izņem tos, atdot un varēsi paturēt 50-100 eiro. Izpalīdzi, jo man nav citu variantu!" Tādā veidā arī mēdz uzķerties."
Vilinošs darba piedāvājums
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darījumi mēdz maskēties arī kā darba piedāvājumi. To galvenās pazīmes ir tas, ka visbiežāk darbu piedāvā ārvalstu kompānijas, bet pretendentiem netiek izvirzītas gandrīz nekādas prasības, izņemot bankas konta esamība.
"Treškārt, nosacītais darbs ir pārsvarā saistīts ar aģentu komisiju apstrādāšanu, saņemšanu, aizskaitīšanu tālāk. Galvenais darbs ir naudas kustība caur savu privāto kontu."
Pārsvarā krāpnieki ar jauniešiem sazinās elektroniski (protams, ja tas nenotiek draugu, paziņu lokā). Jaunieši, kas saņem noziedzīgi izkrāpto naudas summu uz sava konta, mēģina to skaitīt uz konkrētiem ārvalstu kontiem. Bet citi jaunieši to izņem bankomātā, skaidrā naudā atdodot "mūļu" operatoriem vai cilvēkiem, kas naudu virza tālāk.
Kā neiekrist krāpnieciskajā shēmās?
"Pirmā sarkanā lampiņa, kas iedegas, noteikti ir tad, kad sākas neveselīga interese par naudas kontiem, banku pieejas datiem u.tml., piemēram, kur un kādi konti jaunietim ir, mēģinot iegūt pieejas.
Mēs redzam, ka dažkārt tiek pieprasīts speciāli bankā atvērt jaunu kontu un atdot pieejas, lai uzsāktu kaut kādu viltus darbu," bankas Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs teica un atgādināja, ka parasti, uzsākot normālu darbu, darbinieks grāmatvedībai vai personāldaļai nodod tikai informāciju par savu konta numuru, nevis visus pieejas datus.
"Šajos gadījumos tiek prasīta visa pieeja: pieslēgšanās vārdi, paroles, apstiprinājumu kodu aplikācijas, "Smart-ID" vai citas."
Pie sasistas siles
Jaunieši kļūst par "naudas mūļiem", neredzot nākamo gaidāmo soli: nepatikšanas, bet tikai pirmo iespēju nopelnīt. Bieži vien viņiem ir sasolītas krietni lielākas naudas summas un darbi, bet parasti šos solījumus neizpilda. "Viņi paliek pie sasistas siles ar 100 vai 70 eiro komisijas maksu."
Speciālists vērtēja, ka daļa jauniešu iesaistās krāpnieciskās shēmās, jo viņiem trūkst ilgtermiņa domāšanas. Jaunie ļaudis mēdz dzīvo tikai šodienai: "Šodien man būs 100 eiro. Kas rīt notiks, tas vairs nav tik svarīgi."
Arī ar tukšu kontu var iekrist parādos
Par "naudas mūļiem" kļuvušie mēdz domāt, ka ar viņu tukšo kontu krāpnieki neko nevarēs izdarīt. "Varbūt trūkst zināšanu, ka pietiek ar bankas autentifikācijas datiem, lai paņemtu kredītus, pieteiktos simtiem portālu, nozagtu, izmainītu informāciju."
Ja draugs vai paziņa aicina izmantot jaunieša kontu viņa darījumiem, tas būtu uzskatāms par spēcīgu sarkano signālu, ka tur kaut kas nav kārtībā.
Sazināties ar banku un policiju
Briška norādīja: ja jaunietis tomēr ir iesaistījies kādā krāpnieciskā shēmā, par to nekavējoties vajadzētu ziņot bankai, jo tā var apturēt darbības, noskaidrot iesaistītos kontus un slēgt tos. Tāpat jābeidz krāpnieciskie pārskaitījumi no viltus darba devējiem un partneriem.
Jauniešiem ir iespēja pašiem informēt policiju par notiekošo, jo par tādu rīcību iespējama sodu mīkstināšana. Policija aktīvi darbojas, lai "naudas mūļus" un krāpniecisko shēmu organizatorus sauktu pie atbildības.
Vadītājs - 18 gadus vecs jaunietis
Organizatori mēdz būt dažādi, piemēram, nesen Igaunijā aizturēja Latvijas krāpniekus, no kuriem viens bija 18 gadus vecs jaunietis, kas apzvanīja pensionārus, izkrāpa viņiem naudu un pēc tam pārskaitīja uz kontiem dažādām paziņām, kas bija kļuvuši par "naudas mūļiem".
Pēc šī gadījuma var spriest, ka daļa krāpniecisko shēmu organizatori ir paši jaunieši, kuriem šķiet, ka viņi nav atrodami un noķerami, kaut gan mūsdienās visi finanšu darījumi ir diezgan viegli izsekojami.
Organizētās noziedzības grupas
Tāpat shēmas vada ārvalstu organizētās noziedzības grupas. Tās var būt tās pašas, kas organizē krāpnieciskos zvanu centrus, apzvana visus telefona numurus pēc kārtas, mēģina nozagt pieejas datus un naudu no iedzīvotāju kontiem.
"Viņiem ir vajadzīgi tālākie posmi naudas pārskaitīšanai un atmazgāšanai, tāpēc viņi sociālajos tīklos un saziņas kanālos mēģina organizēt "naudas mūļu" tīklus un iesaistīt tos tālākajā naudas atmazgāšanā."
