CO2 nodokļa ieviešanā būs nepieciešama papildu analīze un diskusijas

"Priekšlikums attiecībā uz CO2 nodokli būtu skatāmas sistēmiski, ne tikai fokusējoties uz enerģētikas sektoru. Var piekrist, ka atsevišķās jomās CO2 nodoklis varētu būt viens no vienkāršākajiem risinājumiem turpmākajā dekarbonizācijas procesā, piemēram, transporta dekarbonizācijā. Taču šāda nodokļa ieviešana ietekmēs arī citus tautsaimniecības sektorus, tāpēc par to nepieciešama vēl papildu analīze un diskusijas," klāstīja Urpena.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka jau patlaban emisiju samazināšanai Latvijā tiek izmantoti vairāki instrumenti un īstenoti dažādi pasākumi.

Savukārt, komentējot priekšlikumu attiecībā uz atjaunojamo un vietējo resursu izmantošanas veicināšanu, EM pārstāve atzīmēja, ka jau pastāv normatīvais regulējums, kurā tiek atbalstīta enerģijas ražošana no vietējiem atjaunojamiem energoresursiem.

Pašlaik darbojas 58 biogāzes stacijas ar uzstādīto jaudu 65,11 megavati (MW), 46 biomasas stacijas ar uzstādīto jaudu 73,57 MW, 145 mazās hidroelektrostacijas ar uzstādīto jaudu 28,2 MW, kā arī 53 vēja elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 64,21 MW.

Saeima šogad, veicot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ir devusi Ministru kabinetam uzdevumu līdz 2018.gadam izstrādāt jaunu atbalsta mehānismu, lai veicinātu enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

"Jau šobrīd elektroenerģijas gala cenā būtisku daļu veido tieši obligātā iepirkuma komponente (OIK). Kā zināms, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, šobrīd sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā," skaidroja Urpena.

EM ieskatā gan 2017.gadā, kad plānots izstrādāt jaunu atbalsta mehānismu enerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, ražošanas veicināšanai, gan turpmāk ir svarīgi rūpīgi izvērtēt potenciālā atbalsta ietekmi uz galalietotājiem un meklēt tādus risinājumus, kas neradītu papildu slogu elektroenerģijas patērētājiem.

Kā ziņots, Valsts prezidenta izveidotās Enerģētikas drošības komisijas ekspertu sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka CO2 nodoklis fosilajai enerģijai pielietojams daudzējādi un var paaugstināt ienākumus budžetā, kā arī motivēt uzņēmējus un iedzīvotājus izvērtēt ieguldījumus fosilo enerģiju izmantojošās ierīcēs.

Tostarp eksperti pauž, ka šāds nodoklis palīdzētu samazināt fosilās degvielas patēriņu.

Savukārt attiecībā uz atjaunojamo un vietējo resursu izmantošanas veicināšanu ziņojumā minēts, ka efektīvākais veids, kā izmantot vietējos resursus patērētāju teritorijās, ir atbalstīt iegūtās enerģijas nonākšanu kopējā tīklā. Tas esot nacionāla mēroga pasākums atšķirībā tikai no siltuma iegūšanas, kam ir lokāls raksturs.

Ekspertu vērtējumā vietējo resursu potenciāls ir efektīvā mežu un koksnes apstrādes un pārstrādes industrijas atlikumu izmantošanā. Tāpat ļoti liels potenciāls esot vēja un saules enerģijas apgūšanā un efektīvā izmantošanā. Vienlaikus, ievērojot vides un ilgtspējas ierobežojumus, kā arī reģionu attīstības intereses, enerģijas bilancē varētu atgriezties arī kūdra.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA