Pēdējie septiņi gadi ir bijuši siltākie novērojumu vēsturē, secina Pasaules Meteoroloģijas organizācija
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) ir sagatavojusi 2021. gada provizorisko apskatu, apkopojot datus par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Balstoties uz šobrīd pieejamajiem datiem par 2021. gadu, PMO secina, ka pēdējie septiņi gadi ir bijuši siltākie novērojumu vēsturē, informē Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Apskats ir sagatavots izmantojot informāciju, ko sniedz ANO aģentūras, nacionālie meteoroloģiskie un hidroloģiskie dienesti un zinātniskie eksperti.
Šis apskats kalpo par nozīmīgu informācijas avotu Klimata pārmaiņu konferencē COP26, kas līdz 12. novembrim noris Glāzgovā.
Balstoties uz datiem par laika periodu no janvāra līdz septembrim, globālā vidējā gaisa temperatūra 2021. gadā ir bijusi par 1,09 °C augstāka nekā vidējā gaisa temperatūra 1850.-1900. gadu periodā.
Pašlaik šis gads tiek vērtēts kā sestais vai septītais siltākais novērojumu vēsturē, taču līdz gada baigām šis vērtējums vēl var mainīties.
Paredzams, ka 2021. gads būs piektais līdz septītais siltākais gads, un ka pēdējo septiņu gadu (2015.-2021. gads) periods būs siltākais novērojumu vēsturē.
2020. gadā siltumnīcefekta gāzu koncentrācija sasniedza jaunu augstāko atzīmi, savukārt 2021. gadā tika novērota turpmāka koncentrācijas paaugstināšanās.
Pasaules okeāna līmeņa paaugstināšanās ir paātrinājusies kopš 2013. gada, šogad sasniedzot augstāko līmeni, turklāt turpinās arī okeānu ūdens sasilšana un paskābināšanās.
Arktikas jūras ledus apjoma maksimums martā bija mazāks nekā vidēji 1980.-2010. gadu periodā, un, pēc straujās kušanas jūnijā, ledus apjoms jūlija sākumā bija rekordmazs.
Turpmāk kušanas tempi samazinājās, un gada Arktikas ledus apjoma minimums septembrī bija lielāks nekā pēdējos gados.
2021. gadā tika novēroti karstuma viļņi dažādos pasaules reģionos – Ziemeļamerikā jūnijā un jūlijā vairākās novērojumu stacijās tika fiksēti rekordi, kas par 4 °C līdz 6 °C pārsniedz iepriekšējos.
Ekstrēms karstums tika novērots arī Vidusjūras reģionā, kur tika fiksēta +48,8 °C temperatūra, kas pretendē uz Eiropas maksimālās gaisa temperatūras statusu.
Spēcīgu lietusgāžu ietekmē Rietumeiropā jūlija vidū tika pieredzēti vieni no postošākajiem plūdiem novērojumu vēsturē, īpaši spēcīgas lietusgāzes novērotas arī Ķīnā un Dienvidamerikā.
Situācija Latvijā
Latvijā 2021. gads (janvāris-oktobris) ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C ir 0,3 °C siltāks par normu (1991.-2020. gads). Šobrīd ir skaidrs, ka 2021. gads nesekos 2019. un 2020. gada pēdās un nekļūs par siltāko novērojumu vēsturē.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gada pirmajos 10 mēnešos bija 550,2 mm, kas ir 4% zem normas (572,2 mm). Vislielākais nokrišņu daudzums līdz šim 2021. gadā ir Rucavā – 778,8 mm, bet vismazākais nokrišņu daudzums ir Dobelē (403,0 mm).
2021. gads iesākās ar vēsāko ziemu kopš 2012./2013. gada ziemas, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -2,8 °C, kas ir 0,4 grādus zem 1991.-2020. gadu normas.
Jelgavā 17. janvārī tika reģistrēta zemākā gaisa temperatūra kopš 2017. gada: -31,0 °C. Šoziem Latvijā tika novērota visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada – 31. janvārī Lielpečos sniega segas biezumam sasniedzot 52 cm, bet vietām šī bija sniegotākā ziema pēdējos 10 gados.
Arī pavasaris Latvijā bija vēsāks par normu – vidējā gaisa temperatūra bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C zem normas.
Turklāt maijs bija ne vien vēsāks par normu, bet arī nokrišņiem bagāts – ar 88,3 mm, tas bija 4. mitrākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada).
Pretēji vēsajai ziemai un pavasarim, šī gada vasara bija siltākā novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, par 0,4 °C pārspējot 2010. gada rekordu.
Jūnijā un jūlijā vien dažas dienas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par normu, turklāt no jūnija vidus līdz jūlija vidum bija gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kura laikā tika pārspēti vairāk nekā 100 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un sasniegti jauni tropisko nakšu rekordi.
Līdz ar to 2021. gada jūnijs bija siltākais novērojumu vēsturē (vidējā gaisa temperatūra +18,9 °C), savukārt jūlijs atkārtoja 2010. gada rekordu ar vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C.
Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē bieži tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Rucavā 5. jūlijā kopumā nolija 83,2 mm, kas ir 3. lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds reģistrēts šajā novērojumu stacijā, savukārt Lielpečos 24. jūnijā nolija 79,3 mm, kas ir šīs novērojumu stacijas diennakts nokrišņu daudzuma rekords.
Bet bija arī vairākas dekādes, kad daudzviet nokrišņu nebija, vai arī to daudzums nesasniedza pat 0,1 mm.
