Jaunie dzeloņstiepļu vilcēji - @krisjaniskarins un @MGolubeva_LV, tā vietā, lai izvēlētos jēgpilnu risinājumu (uz ko Jūs tikāt aicināti), Jūsu lēmuma sekas ir sakropļoti un nogalināti meža dzīvnieki (katru dienu!).
— Edgars Tavars 🇱🇻 (@Edgars_T) November 2, 2021
ŠIS IR JĀLABO NEKAVĒJOTIES! pic.twitter.com/MMFR5sUQo4
Līdz šim uz robežas ar Baltkrieviju izvietotajā dzeloņdrāšu žogā gājuši bojā divi aļņi
Līdz šim uz robežas ar Baltkrieviju izvietotajā pagaidu dzeloņdrāšu žogā gājuši bojā divi aļņi, un situācija ar dzīvnieku bojāeju uz robežas varētu mainīties tikai ar pastāvīgā žoga uzbūvēšanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai pagaidu dzeloņstiepļu žogu plānots izbūvēt līdz novembra vidum. Oktobrī sāka būvēt minēto žogu, un līdz šim izbūvētajos dzeloņstiepļu žoga posmos ieskrējuši un gājuši bojā divi aļņi, aģentūra LETA noskaidroja Valsts robežsardzē.
Nodrošinājuma valsts aģentūras preses pārstāve Vendija Pikše-Kučma skaidroja, ka iestāde ir informēta par šādiem gadījumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Par riskiem attiecībā uz šādu dzeloņstiepļu izmantošanu jau augustā aģentūra informējusi Ministru kabinetu informatīvajā ziņojumā.
Tomēr šajā reizē jāakcentē svarīgākais, proti, valsts robežas drošība, norādīja NVA.
Tāpat iestādē atgādināja, ka diemžēl ļoti bieži infrastruktūras objekti - autoceļi, dzelzceļš, grāvji, žogi, tiltu barjeras rada bīstamību dzīvnieku pasaulei.
Situācija varētu mainīties, kad tiks izbūvēts pastāvīgais žogs, kur dzeloņstieple tiek plānota tikai žoga augšējā daļā, norādīja iestādē.
Jau ziņots, ka šonedēļ Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti apsekos žogu uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas, lai izstrādātu rekomendācijas dzīvnieku bojāejas mazināšanai.
Ņemot vērā foto un video, kas publiskoti interneta vidē, kuros redzami valsts robežas pagaidu žogos sapinušies dzīvnieki, DAP norāda, ka pagaidu žogs ir īstermiņa risinājums, kas īstenots ārkārtas situācijā.
