Vai Vējonis dīķi sauks par lumpi? Jaunā prezidenta malēniešu valodas īpatnības
Jaunā prezidenta Raimonda Vējoņa runa atšķiras no rīdzinieku un vidzemnieku „stieptās” valodas – viņš ir izteikts augšzemnieku dialekta sēlisko izlokšņu runātājs, respektīvi, runā malēniešu mēlē. Malēnieši arī lieto vārdus, ko citi latvieši nesaprot. Tāpēc Kasjauns.lv lasītājiem atgādina, kas turpmāk būtu jāzina, sarunājoties vai uzklausot jauno prezidentu.
Krievietes un latvieša ģimenē 1966. gadā Krievijā – Pleskavā, kur savulaik dienēja Vējoņa tēvs. Raimonds bērnību un jaunību pavadījis Madonas pusē, bijis arī Madonas domes deputāts. Tādēļ arī viņa valodā izteikti jūtama malēniešu runa. Lai arī malēniešu izloksnes ir vairāk izteikts uz ziemeļiem no Madonas – Alūksnes pusē, arī Madonas un Sēlijas ļaudis runā malēniski, ko valodnieki sauc par augšzemnieku dialekta sēliskajām izloksnēm. To, ka Madona sevi pieskaitījusi Malēnijai, liecina arī tas, ka savulaik Madonā iznāca laikraksti „Malienas Dzīve” un „Malienas Līdums”.
Savas dzīves pirmos trīsdesmit gadus Vējonis sevi varēja dēvēt par pilntiesīgu madonieti un viņš arī runāja kā īsts madonietis, ko turpina darīt joprojām. Publiskajās uzstāšanās reizēs gan Vējonis izvairās lietot specifiskus malēniešu izteicienus un terminus, bet, domājams, tie viņam nav sveši. Tādēļ Kasjauns.lv atgādina dažus specifiskus malēniešu vārdus, kuri pārējo novadu latviešiem nav zināmi. Iespējams, tie varētu noderēt gadījumā, ja iznāks pārmīt kādu vārdu ar prezidentu un uzklausot viņu kādā saviesīgā pasākumā.
Lūk, daži specifiski malēniešu lietoti vārdi:
– slieksnis;
- mazs dīķis;
vai
- mitra ieplaka;
- stulmu zābaki;
- priekšauts;
- žagas.
Vidzemes sēliskajās izloksnēs (tieši ap Madonas pusi) arī sastopamas visai „divdomīgas” valodas īpatnības. Piemēram, kausētu tauku pārpalikums tiek dēvēts par „
”, bet kartupeļu rakšanu sauc par „
”.
Jāuzsver, ka malēniskā izloksne ir ar izteiktu lauzto intonāciju un savdabīgu platā un šaurā „e” un „ē” izrunu.
