No Audupes Rīgā izcelts kuģa vraks

Ņemot vērā bīstamību, departamenta speciālisti organizēja šīs vietas apzīmēšanu, lai peldlīdzekļu vadītāji varētu savlaicīgi pamanīt zemūdens šķērsli. Vēlāk notika nogrimušā priekšmeta apsekošana, jo bija jānovērtē tā izmēri un izcelšanas izmaksas.

Izpētes rezultātā noskaidrots, ka nogrimusi ir apmēram 12-16 metrus gara metāliska korpusa liellaiva. Šogad tika piešķirts finansējums darbu organizēšanai, lai vraku izceltu un utilizētu.

Nogrimuša vraka izcelšana ir laikietilpīgs process, un ir nepieciešami ūdenslīdēju darbi. Vajadzēja veikt apsekošanu, grunts atsūknēšanu, apauguma noņemšanu no vraka, metāla griešanu zem ūdens un citus darbus. Bija nepieciešami velkoņa un peldošā celtņa pakalpojumi, lai izceltu vraka daļas un darbu rezultātā radušos atkritumus, kā arī veiktu vraka daļu utilizāciju. Darbu laikā teritorija tika norobežota ar bonām, lai nodrošinātos pret bīstamu vielu izplūšanu, ja tādas varētu būt vraka korpusā.

Kā norāda RD, Rīgas virszemes ūdensobjekti tiek plaši izmantoti kuģošanas līdzekļu satiksmei. Plašāk tiek izmantotas tādas ūdenskrātuves kā Daugava, Ķīšezers, kā arī tos savienojošās upes un kanāli - Mīlgrāvis, Baltezera kanāls starp Ķīšezeru un Lielo Baltezeru, Audupe.

Kuģošanas līdzekļu kustība ir organizēta pa kuģošanas ceļiem, kas ir drošākais pārvietošanās veids ūdenstilpēs. Diemžēl dažādu negadījumu, iepriekšējās saimniekošanas rezultātā vai ļaunprātīgas rīcības rezultātā ūdenstilpēs un to tuvumā var atrasties arī lieli priekšmeti - nogrimuši kuģošanas līdzekļi vai to daļas, speciāli izmesti lielgabarīta priekšmeti, būvniecības atkritumi, kas ne tikai traucē kuģošanai un apdraud kuģotāju drošību, bet var radīt nopietnus peldlīdzekļu bojājumus.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments jau iepriekš ir organizējis ūdenstilpju tīrīšanas un atbrīvošanas darbus Ķīšezerā un Bābelītī pie glābšanas stacijām. No ūdenstilpēm tika izcelti kuģotājus apdraudoši priekšmeti, piemēram, betona bluķi Pilsētas kanālā un  Zunda kanālā, nogrimušas laivas Juglas kanālā.