Eiropas Parlaments rosina ieviest "Eiropas mākslinieka statusu"
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rezolūcijā aicina Eiropas Komisiju (EK) ieviest īpašu "Eiropas mākslinieka statusu", paredzot kopīgu satvaru darba nosacījumiem un visām ES valstīm kopīgus standartus, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Rezolūcijā, kas pieņemta trešdien ar 543 balsīm par, 50 pret un 107 atturoties, EP deputāti arī aicina dalībvalstis nodrošināt iespēju individuālajiem pašnodarbinātajiem, kādi lielākoties ir mākslinieki un kultūras darbinieki, slēgt darba koplīgumus.
Deputāti norāda uz lielajām atšķirībām dalībvalstu vidū attiecībā uz mākslinieku statusu, regulējumu un atbalsta shēmām, kas apgrūtina pārrobežu sadarbību un mobilitāti. Viņi aicina dalībvalstis savstarpēji atzīt kultūras un radošo prasmju kvalifikācijas un diplomus un novērst citus mobilitātes šķēršļus, vajadzības gadījumā pārstrādājot prasības par vīzām, nodokļiem, sociālo nodrošinājumu. Tāpat EP deputāti arī aicina pieņemt īpašas programmas, kas būtu veltītas jaunu autoru un novatoru mobilitātei.
EP norādīja, ka pašreizējā pandēmija ir palielinājusi mākslinieku un lietotāju atkarību no dominējošām digitālajām platformām. EP deputāti pauž bažas par to, ka šajā jaunajā ekonomikas paradigmā daudzi mākslinieki un radītāji nevar sasniegt līdzšinējo ieņēmumu apjomu, jo straumēšanas platformas mēdz uzspiest "izpirkšanas klauzulas" jeb ar vienu maksājumu iegādājoties tiesības uz autoru darbiem un, atņemot viņiem iespēju saņemt autoratlīdzību par katru darba atskaņošanas reizi. EP prasa EK veikt pasākumus, kas nodrošinātu pienācīgu un taisnīgu ieņēmumu pārdali.
EP deputāti mudina dalībvalstis aizsargāt māksliniecisko brīvību, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji var brīvi baudīt mākslas darbus un līdzdarboties kultūrā, un mudina EK piemērot sankcijas dalībvalstīm, kuras šajā ziņā nepilda savus pienākumus.
Viņi aicina EK sagatavot ceļvedi, kā Eiropā uzlabot māksliniecisko izpausmju brīvības aizsardzību, bet dalībvalstis aicinātas izveidot strukturētu dialogu starp māksliniekiem, juridiskajiem ekspertiem un citām interešu grupām, lai noteiktu vienotus māksliniecisko izpausmju brīvības standartus.
Covid-19 pandēmijas apturēšanas pasākumi ir smagi skāruši kultūras un radošo nozaru ekosistēmu. 2020. gadā kultūras un radošo nozaru industrija piedzīvoja apgrozījuma kritumu vairāk nekā 30% apmērā, savukārt un mūzikas un izpildītājmākslas nozares piedzīvoja zaudējumus attiecīgi 75% un 90% apmērā.
