Uz autoceļa Rīga-Sigulda jau traucas lielā ātrumā - vai top vēl viens "melnais punkts"?
Autoceļa A2 posms Rīga-Sigulda vēl tiek remontēts, taču, kā ziņo kāds satraucies šoferis vārdā Aleksandrs, uz dažām nupat kā atvērtajām, svaigi noasfaltētajām joslām jau ļoti bieži vērojama klaji agresīva braukšana. Vai top vēl viens ceļa posms, kurš statistikas ziņā draud līdzināties bēdīgi slavenajam „Tīnužī-koknese” posmam?
„Baidos par to, kas būs pēc remonta!”
Aleksandrs, kurš šo ceļu mēro teju katru dienu, apgalvo, ka viņam ir prieks par to, ka beidzot šajā reģionā kaut kas tiek darīts, lai uzlabotu ceļu kvalitāti, taču kopā ar jauno asfaltu šoferis novērojis braucēju vēlmi traukties ātrāk un bīstami manevrēt: „Vienā braucienā no Rīgas uz Siguldu mani divas reizes mēģināja apdzīt pa labo malu, regulāri traucās garām ar ātrumu, kas nekādā gadījumā nevar būt atļautais un papildus tam ievēroju, ka ļoti bieži notiek strauja bremzēšana, par mata tiesu izvairoties no sadursmēm!” Aleksandrs atklāj, ka viņu manāmi satrauc tas, kas uz šī ceļa notiks pēc remontu beigām: „Vai ceļu policija, vai kāds cits domā kā garantēt drošību uz ceļa? Man, piemēram, abos virzienos jābrauc gandrīz katru dienu!”
Ceļu policija strādās kā vienmēr
Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Ilze Jurevica apstiprina, ka Ceļu policijas uzdevums ir savu darbu veikt vienlīdz kvalitatīvi visā valsts teritorijā: „Ceļu policija ik dienas seko līdz tam, lai satiksmes dalībnieki ievērotu ceļu satiksmes noteikumus un neapdraudētu vispārējo satiksmes drošību un darīs to arī turpmāk. Protams, ir ceļu posmi, kuriem pievērsta pastiprinātāka uzmanība, kā, piemēram, tā dēvētie „melnie punkti”, taču, neatkarīgi no autoceļu nozīmības pakāpes, policisti veic satiksmes uzraudzību un kontroli vienlīdz atbildīgi visā valstī, izmantojot gan slēptās, gan atklātās kontrolēšanas metodes.”
A2 posmu nevar salīdzināt ar Tīnūžu ceļu
Satiksmes ministrijas autoceļu nodaļas vadītājs Ģirts Puķe skaidro, ka bažām par jauniem „melnajiem punktiem” nav pamata, jo posms Rīga-Sigulda būtiski atšķiras no „Tīnūži-Koknese” ceļa: „Saistībā ar ceļa posma bīstamību jāsaka, ka A2 un „Tīnūži-Koknese” atšķiras – A2 ir ceļš ar divām atdalītām brauktuvēm, turklāt katra brauktuve ir ar divām braukšanas joslām. Uz A2, posmos ar atvair-barjeru nav iespējama frontāla sadursme, un citos posmos frontālās sadursmes iespējamas ļoti reti – lielā ātrumā šķērsojot sadalošo joslu. „Tīnūži-Koknese” ir vienas brauktuves ceļš ar divām braukšanas joslām – katra apdzīšana, apbraukšana ir iebraukšana pretējā braukšanas joslā, kas intensīvas satiksmes laikā, nepareizi novērtējot satiksmes apstākļus, rada lielu frontālās sadursmes iespējamību.” Satiksmes ministrijas pārstāvis arī atklāj, ka šī projekta ietvaros plānots atjaunot satiksmes uzskaites un ātruma stacionārās mērierīces, kā arī ceļu laika staciju sensorus, kas nodrošinās labāku ceļa uzturēšanu.
Fotoradari uz Rīga-Sigulda nav garantēti
„Ja runājam par stacionārajiem fotoradariem, tad jāsaka, ka valdība uzdevusi CSDD arī turpmākajos gados ieviest šīs ātruma kontroles ierīces. Līdz ar to, kopā ar partneriem, tiek un tiks turpināts darbs pie satiksmes negadījumu un „melno punktu” uzskaites. Tas neizslēdz, ka minētajā ceļa posmā nākotnē varētu atrasties stacionārais fotoradars vai radari,” apgalvo CSDD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Korbe. Par fotoradaru nepieciešamību lems tikai, analizējot nelaimes gadījumus un konstatētos pārkāpumus:
„Tas būs atkarīgs no ceļu tīkla analīzes, ņemot vērā negadījumu statistiku, fiksētos braukšanas ātrumus, satiksmes plūsmas intensitāti, kā arī apkārt esošos objektus, piemēram, skolas un bērnudārzus. Jāpiebilst, ka stacionārie fotoradari nav vienīgais nepieciešamais līdzeklis. Ceļu satiksmes drošības uzlabošana ir vairāku pasākumu kopums, kurā vienlīdz nozīmīga loma ir gan sabiedrības informēšanai, tādējādi priekšlaicīgi mazinot negadījumu un avāriju iespējamību, gan likumdošanas un sodu politikas pilnveidei.”
