Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ilustratīvs foto (Foto: LETA)

Vai karteļa vienošanās ir krāpšana vai tomēr nav

Sabiedrība
19. oktobrī 06:14 2021. gada 19. oktobrī 06:14
 
Kārlis
Seržants
| Jauns.lv
Šī gada 16. augustā izskanēja informācija, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs ir nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Iesniegumā politiķis lūdz veikt pārbaudi, vai būvnieku karteļa lietā nav saskatāmas arī noziedzīgu nodarījumu pazīmes.

Nu ir pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši, bet iesniegums nekur tālāk par iestāžu savstarpēju “futbola spēlēšanu” nav nonācis.

Ne tikai vienošanās, bet arī krāpšana

Savā iesniegumā Ģenerālprokuratūrai Juris Jurašs raksta, ka nav pieļaujama situācija, kad netiek veikta karteļa vienošanās dalībnieku darbības izvērtēšana pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas un 211. panta pazīmēm. Abi šie panti ir saistīti ar krāpšanu, taču līdz šim izmeklēšana aprobežojusies vien ar mēģinājumu pierādīt tikai korupcijas faktu.

Iesniegumā teikts: “Minētās krimināllikuma normas cita starpā nosaka kriminālsodu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to ir izdarījusi organizēta grupa vai negodīgu komercpraksi, ja ar to ir radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm. Izmeklēšanas uzdevumu noskaidrot precīzus nodarītā kaitējuma apmērus atvieglo fakts, ka milzu darbu šai ziņā ir paveikusi Konkurences padome (KP).”

Iesniegumā arī norādīts, ka KP ir konstatējusi, ka būvnieki ilgu laiku ir saskaņojuši savu rīcību publiskajos iepirkumos un to sadalē, tādā veidā sev izdevīgi paaugstinot cenu un pilnībā izslēdzot godīgu konkurenci.

Tādā veidā ir nodarīts liels kaitējums valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumam.

KNAB no tālākas izmeklēšanas atsakās

Portāls Jauns.lv skaidroja, kāds tad ir šī iesnieguma liktenis. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informēja, ka šāds deputāta Juraša iesniegums ir saņemts un jau nākamajā dienā nosūtīts pēc piederības uz KNAB.

Savukārt no KNAB komunikācijas nodaļas atbildes izriet, ka birojs šajā lietā nekādu tālāku darbību neveiks: “Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 211. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi nav piekritīgi KNAB, bet gan Valsts policijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta sesto daļu KNAB izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju. Turklāt no fiksēto sarunu satura, kas bija viens no būtiskākajiem pierādījumiem attiecīgajā kriminālprocesā, neizrietēja pietiekoši precīza informācija par iespējamu krāpšanu, kas dotu pamatu veikt padziļinātu šī jautājuma izmeklēšanu. Būtiski uzsvērt, ka vispārīgi pieņēmumi noziedzīga sastāva nodarījuma pierādīšanai nav pietiekami. Lai personas varētu saukt pie atbildības, ir jābūt nepārprotamiem pierādījumiem par veiktu noziedzīgu nodarījumu.”

Respektīvi - karteļa veidošanas principi un būtība nav šajā kontekstā izvērtējuma, jo būtu vēlams, lai Taureņu pirts sarunu dalībnieki būtu konkrēti sprieduši, kā labāk apkrāpt valsti.

Savukārt Jurašs portālam Jauns.lv atzina, ka šo KNAB lēmumu ir saņēmis un to prokuratūrā pārsūdzējis, jo uzskata, ka iesniegumā minētie apstākļi nav izskatīti pēc būtības. Arī prokuratūrā apstiprināja, ka no Juraša ir saņemts jauns iesniegums, kas šobrīd tiek izvērtēts.

Vai tas varētu skart arī citu karteļu dalībniekus

Kā portālu Jauns.lv informēja KP pārstāve Zane Gorškova, tad laikā no 2004. gada Latvijā pavisam ir konstatētas 64 karteļa vienošanās, bet kopējā soda naudās iekasēta summa ir pārsniegusi 42 miljonus eiro. Te ir pārstāvētas gandrīz visas nozares – sākot no pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, banku, izglītības un apsardzes pakalpojumu sniedzējiem, ceļu būvētājiem, grāmatu tirgotājiem un beidzot ar elektronisko pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr neapšaubāms līderis ir būvniecības nozare – to pārstāvošie uzņēmumi cenu sarunāšanā šo gadu ir pieķerti pavisam deviņas reizes.

Arī pēdējā “būvnieku karteļa” lietā ir iesaistīti desmit lielākie uzņēmumi, kuri aptuveni 90 iepirkumos ir vienojušies par kopējo līgumu summu teju vai 700 miljonu eiro apmērā, bet piespriestās soda naudas apjoms pārsniedz 16,5 miljonus eiro.

Līdz šim rekordisti bija elektronikas preču tirgotāji ar 9,4 miljonu un banku pakalpojumu sniedzēji ar 7,8 miljonu lieliem naudas sodiem.

Viens no vadošajiem krimināltiesību advokātiem Saulvedis Vārpiņš uzskata, ka šādu vienošanās pamatā nodarīto zaudējumu fakts ir acīmredzams. “Iespējams, ka šobrīd ir grūti pierādīt šo zaudējumu apjomu, izejot tikai no šiem līgumiem un paveiktajiem darbiem, taču situācijā, ja pasūtītājiem nāksies reāli atmaksāt Eiropas fondu līdzekļus, tad tur būs pilnīgi konkrēti cipari. Tad arī neizbēgami būs jālemj, kas pie tā ir vainīgs un vai tur ir krāpšana vai cita veida noziedzīgs nodarījums.”

Noilgums krāpšanas lietās ir atkarīgs no nozieguma smaguma un izkrāpto naudas summu lieluma, kā arī pēc kvalificējošo pazīmju kopuma. Tas var ilgt no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, skaitot no tās dienas, kad persona ir izdarījusi šo noziedzīgo nodarījumu. Vārpiņš neizslēdz, ka gadījumā, ja vienā konkrētā karteļa vienošanās lietā tiktu pierādīti noziedzīgi nodarījumi, teorētiski šādas lietas varētu rosināt arī pret iepriekšējo karteļu vienošanās dalībniekiem.

Diemžēl neviena valsts institūcija karteļa atklāšanas gadījumos neizstāv ierindas patērētāju intereses – gadījumā, ja tiek konstatēta vienošanās par cenu saskaņošanu kādām patēriņa precēm vai pakalpojumiem, valsts savu soda naudu iekasē, bet ierindas pilsonis paliek bez jebkādas kompensācijas. Protams, katram ir iespēja tiesāties, taču parasti nav pat skaidrs, cik daudz konkrēts cilvēks ir pārmaksājis.

Te gan jāatzīmē, ka šādi procesi nākotnē varētu skart arī Juraša kolēģi Saeimā – JKP deputātu un Izglītības ministrijas parlamentāro sekretāru Sandi Riekstiņu. 2018. gadā KP pieņēma lēmumu ar naudas sodu 70 477 eiro apmērā sodīt trīs meliorācijas uzņēmumus – tika konstatēts, ka no 2015. līdz  2016. gadam tie ir elektroniski vienojušies par cenām vismaz četros iepirkumos. Vienā no šiem uzņēmumiem “Limbažu Melio” Riekstiņš bija līdzīpašnieks un valdes loceklis.

Saistītās ziņas

Izmeklē arī iespējamu ceļu būvnieku karteli; kratīšanas veiktas piecos uzņēmumos
Būvnieku karteļa sarunas: "Davai, es esmu par! Esmu tikai par!"
Mežaparka estrāde, Nacionālais mākslas muzejs, "Akropole" un citi - būvnieku karteļa dalībnieki negodīgi uzvarējuši vismaz 70 iepirkumos

Uzņēmums tiesājās, taču šī gada maijā Augstākā tiesa atzina, ka KP lēmums sodīt šos uzņēmums ir likumīgs un kasācijas sūdzību pat nepieņēma izskatīšanai.

Citi šobrīd lasa

VIDEO: no lidmašīnas uz Centrālcietumu. Eiropola meklētais Gatis Zvingulis izdots Latvijai 1
FOTO: desmitiem tūristu trīs diennaktis tiek "ieslodzīti" Lielbritānijas "augstākajā" bārā
Koalīcija vienojas Covid-19 ātros testus noteikt kā brīvprātīgus
Pievienot komentāru

Вот так новости! Александр Градский женился на Марине Коташенко за месяц до смерти

Почему Елизавета II выбрала в мужья самого бедного принца во всей Европе?