VIDEO: pieminot “Rīgas atbrīvošanu” Otrajā pasaules karā, ar laivām šturmē Ķīšezeru
Šodien antifašisti, “Latvijas Krievu savienības” pārstāvji un domubiedri, bruņojušies ar glābšanas vestēm, sēdās laivās, lai Mežaparka virzienā airētos pāri Ķīšezeram. Šādi tiek pieminēti Otrā pasaules kara militāri PSRS bruņoto spēku kaujas manevri, ko padomju vēstures grāmatās dēvēja par “varonīgu Rīgas atbrīvošanu no nacistiem”.
Pasākums saucas “Ķīšezera forsēšana” un ik gadu notiek sestdienā, kas tuvāka īstajam manevru datumam – 12. un 13. oktobrim.
Tā ietvaros tiek apspēlēti notikumi, kas 1944. gadā risinājās Otrā pasaules kara plosītās Latvijas galvaspilsētas pievārtē.
Pieminot “Rīgas atbrīvošanu” Otrajā pasaules karā, ar laivām šturmē Ķīšezeru
Šodien antifašisti, “Latvijas Krievu savienības” pārstāvji un domubiedri, bruņojušies ar glābšanas vestēm, sēdās laivās, lai Mežaparka virzienā airētos pāri Ķīšezeram. ...
Toruden Sarkanās armijas 374. un 376. strēlnieku divīzijas un 285. mehanizētais speciālo uzdevumu bataljons no Jaunciema puses sāka Ķīšezera forsēšanu ASV ražotās amfībijās, pēc kā arī sekoja tā dēvētā Rīgas atbrīvošana.
Kā realitātē noritēja “Rīgas atbrīvošana”?
Latvijā notiekošajam pasākumam nereti uzmanību pievērš arī Krievijas propagandas mediji, tamdēļ ir svarīgi veltīt nedaudz laika, lai izprastu 1944. gada oktobra faktiskos notikumus Rīgā.
Īsu skaidrojumu savulaik sarunā ar Jauns.lv sniedza Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta un Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) vadošais pētnieks, starptautisko attiecību un ārpolitikas pētnieks, kā arī vairāku zinātnisku rakstu, grāmatu autors un līdzautors Dr.hist. Ainārs Lerhis.
“Visu laiku, kamēr Otrā pasaules kara gados Latvijas teritoriju bija okupējis nacistiskās Vācijas karaspēks, Padomju Savienība uzskatīja Latviju, tāpat kā Igauniju un Lietuvu, par ienaidnieka uz laiku okupētām PSRS teritorijām. PSRS karaspēkam pārņemot iniciatīvu karā un uzsākot pretuzbrukumu rietumu virzienā, tam tika dots uzdevums atbrīvot no nacistiskās Vācijas karaspēka visu PSRS teritoriju, kāda tā bija uz PSRS – Vācijas kara pirmo dienu 1941. gada 22. jūniju,” sarkanarmiešu patieso misiju ieskicē pētnieks.
Saskaņā ar reālām vēstures liecībām, 1944. gada 13. oktobra agrā rītā pēdējās vācu sedzējvienības pārcēlās uz Pārdaugavu, pirms tam paspējot saspridzināt Daugavas krastmalu, tiltus, pasta un telegrāfa ēku, sapostīt pilsētas dzīvei svarīgās komunikācijas.
13. oktobrī sarkanarmieši tikai pamazām pārņēma Latgales priekšpilsētu un Mežaparku, kur 12. oktobra vakarā pēc Ķīšezera šķērsošanas amfībijās bija izcēlies viens bataljons.
“Padomju laikā plaši tiražētajiem apgalvojumiem, ka padomju karaspēka vienības veikušas desanta operāciju pāri Ķīšezeram zem ”fašistu ložu krusas”, nebija absolūti nekāda pamata, jo vācu karaspēka tobrīd Mežaparkā gluži vienkārši vairs nebija,” skaidro vēsturnieks, piebilstot, ka vācu karaspēks neaizkavējās ielu kaujās, jo tā galvenais uzdevums bija atkāpties uz Kurzemi, izvedot no iespējamā ielenkuma pēc iespējas vairāk karavīru un tehnikas. Kam pieder Rīga, šajā situācijā viņiem bija otršķirīgs jautājums.
