Diriģents Gido Kokars 93 gados atklāj savu izturības recepti
Diriģents Gido Kokars (93), kurš savulaik diriģējis septiņos Skolēnu dziesmu svētkos, atklāj, ka viņa izturības pamatā ir regulāra nodošanās fiziskajām aktivitātēm.
Augustā Gido Kokaram būs 94. dzimšanas diena, un viņš aizvien ir možs, labā garastāvoklī un spara pilns. Gido smej, ka spieķis viņam ir nevis nepieciešamība pārvietojoties, bet gan stila elements. „Spieķi vienmēr ņemu līdzi. Es to saucu par Ulmaņlaika stilu. 30. gados spieķis bija modes lieta gandrīz katram režisoram, diriģentam, rakstniekam,” teic diriģents.
Gido ir pārliecināts, ka, lai saglabātu ilgu, skaistu dzīvi, pamatā ir jārūpējas pašam par sevi. „Pirmais – ir ar domāšanu. Jāuztur labs garastāvoklis, darot to, kas patīk. Otrais ir sports. Es visu savu mazo mūžu esmu nodarbojies ar fizkultūru. To esmu piekopis no agras bērnības līdz šai dienai. Forma, kā tas izpaužas, mainās. Mans sports ir bijis volejbols, rīku vingrošana. Jaunībā to darīju lauku mājās Madonas rajonā, ko tēvam par karā iešanu Ulmanis par mazu cenu deva iespēju to iegādāties. Bijām četri brāļi. Es esmu jaunākais un pēdējais. Visi pārējie brāļi jau skaita zvaigznes tur augšā. Bija volejbols, stienis, līdztekas, riņķi uz šķūņaugšas, kur vingrojām. Pašiem sava trenažieru zāle. Turpat parkā bija volejbola laukums, futbolu spēlējām skolas laukumā. Cēlāmies ar sportu un gājām gulēt ar sportu. Pēc tam vidusskolā nāca basketbols, Mūzikas akadēmijā bijām gan basketbola, gan volejbola izlasē. Ar Imantu spēlējām vēl tad, kad bijām jau pedagogi. Gājām basketbolu un volejbolu spēlēt kopā ar studentiem,” stāsta Gido.
Diriģents aizvien ik dienu nododas vingrošanai. „Tagad man ir izveidojies savs vingrošanas stils. Vingroju katru dienu, dažreiz pat pa trim reizēm dienā. Ja sanāk nokavēt pavingrošanu no rīta vai arī izlaist kādu atsevišķu vingrinājumu, tad to izdaru vakarā. Vingrošana ir mans ikdienas rituāls, bet kura negribu iztikt. Četrus gadus trīsreiz nedēļā eju arī uz skaistuma kopšanas ateljē. Tur ar Austrumu medicīnas metodēm eju uz masāžām ar akmeņiem. Tas uztur labsajūtu un saglabā veselību. Reizēm izkrīt nedēļa, reizēm mēnesis, bet, kad varu, eju atkal,” atklāj Kokars.
Gido atzīst, ka medikamentus tikpat kā nelieto. Daba un saule ārstē vislabāk, viņš uzskata. „Apkārt tik runā, ka saule veselību bojā, bet man saule ir kā enerģija. Tā ir bijis visu mūžu. Nesauļojos, bet daudz uzturos ārā.”
Pēc septiņiem vakarā Gido arvien mēdz iemalkot degvīnu. „Viss ir labs, kas labs. Mazās devās tas ir veselīgi. Katru dienu ir cita norma. Ļoti labi ir 50 grami degvīna un virsū 2 malciņi kokakolas. Ja ir viesības, ir 400 grami un pat vairāk. Varu. Kāpēc ne? Šņabītis man rada labsajūtu vakarā. Tā ir ārstniecība,” spriež Gido un smaidot piebilst: „ Katrs reibums ir labsajūta. Mīlestības reibonis, labas apetītes reibonis un degvīna reibonis.”
Dalībnieki un valsts amatpersonas dodas atceltajā svētku gājienā
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki brīvprātīgi piedalās svētku gājienā, kas gan oficiāli ir atcelts. Svētku gājienā piedalās ...
Kasjauns.lv /Foto : Inta Mengiša
