Varmāka cenšas uzlauzt durvis, lai tiktu iekšā dzīvoklī un fiziski ietekmētu savu sievu
Jūlija Mežecka
Sabiedrība
2021. gada 8. oktobris, 06:09

Varmāka cenšas uzlauzt durvis, lai tiktu iekšā dzīvoklī un fiziski ietekmētu savu sievu

Jauns.lv

Vardarbība Latvijas ģimenēs ir liela problēma. Tā intervijā portālam Jauns.lv atzina biedrības "Palīdzēsim Viens Otram" pārstāve Jūlija Mežecka, kura ikdienā darbojas ar cietušajām ģimenēm. Palīdzība vajadzīga gan akūtās vardarbības situācijās, piemēram, kad vīrs laužas iekšā dzīvoklī, lai varētu fiziski ietekmēt savu sievu, gan arī ilgstošas emocionālas vardarbības gadījumos, kad daudzus gadus sieviete pacieš apsaukāšanu un pazemošanu.

Biedrības pārstāvji palīdz krīzes situācijās nonākušajiem ļaudīm, tostarp maznodrošinātiem, trūcīgiem, mazāk aizsargātiem: "Jebkuram, kam tajā brīdī ir vajadzīga palīdzība."

Vardarbības situācijas ir ļoti dažādas. "Daži raksta, ka tieši tajā brīdī ir slikti - tad cenšamies reaģēt uzreiz. Sazvanām viņus, izsaucam policiju, iesakām parakstīt varmākam aizliegumu tuvoties. Mēs pasakām pirmos soļus, kā cilvēkam tādā situācijā ir jārīkojas."

Tāpat biedrības pārstāvji mēģina kontrolēt situāciju. "Piemēram, ja tas ir smags un akūts gadījums, kur varmāka laužas iekšā durvīs, tad manā pieredzē bijis tā, ka es ar kaimiņiem runāju pa telefonu, jo meitene pati nevarēja runāt." Šajā situācijā, sazinoties ar pretējā dzīvokļa kaimiņiem, sagaidīta policija un sniegta palīdzība.

Ilgstoša vardarbības pieredze

Šādas akūtas situācijas ir tikai aptuveni 5% no visiem vardarbības gadījumiem, kuros biedrības pārstāvji iesaistās. Vairumā situāciju sievietes vienkārši raksta, ka nevar tikt ārā no ilgstošas vardarbības, jo viņām nav pietiekama finansējuma un jaunas dzīvesvietas. Viņām vajadzīga ne tikai psiholoģiska palīdzība, bet arī praktiski padomi, piemēram, kā nomaksāt īres maksu par jauno dzīvokli.

Mežecka izteica vērtējumu, ka ļoti daudz šādos gadījumos palīdz arī sociālā dienesta pārstāvji, taču palīdzība nav tik ātra. Tāpēc biedrība cenšas pēc iespējas operatīvāk palīdzēt cietušai sievietei atrast jaunu dzīvokli, noformēt formalitātes, izremontēt to, apmēbelēt. Tāpat tiek sniegts atbalsts un nepieciešamie padomi.

Sniedzot palīdzību, tiek domāts par ilgtermiņa pozitīvo ietekmi. Piemēram, nevis atrast sievietei dārgu un glaunu dzīvokli, par ko viņa nevarēs samaksāt jau pēc diviem mēnešiem, bet gan atrast lētāku mitekli, ko paši var izremontēt un kurā sieviete pēc tam var uzturēties ilgāku laiku. 

Asaras acīs arī vīrietim

Ja situācija nav akūta, piemēram, kur vīrietis laužas iekšā pa dzīvokļa durvīm un fiziski ietekmē sievu, biedrības speciālisti cenšas uzklausīt abas vardarbībā iesaistītās puses - runāt ne tikai ar cietušo sievieti, bet arī sazināties ar vīru un noskaidrot viņa viedokli.

Detalizēti uzklausot abas puses un uzdodot dažādus jautājumus, iespējams noskaidrot kopējo situāciju ģimenē un atrast pēc iespējas labāku risinājumu. Tiesa, gandrīz visās situācijās vajadzīga psihologa palīdzība.

Bez iekšēja darba nebūs ārēju izmaiņu

"Es uzskatu, ka gandrīz visos gadījumos pirmā prioritāte ir psihologa palīdzība. Tas ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas vajadzīgs, lai situācija tiešām sāktu sakārtoties.

Protams, var uzlabot ārējos apstākļus, bet vienmēr cenšos pārliecināt, ka psiholoģiskā palīdzība ir ļoti nepieciešama.Varam sakārtot ārējās lietas, bet ir jāmainās arī iekšēji," Mežecka teica, piebilstot, ka krīzes situāciju cietušie var uztvert kā iespēju mainīt dzīvi gan ārēji, gan iekšēji.

Var būt citādāk

"Viens no galvenajiem mērķiem ir parādīt cilvēkam, ka var būt arī citādāk. Darām tā, lai cilvēks spētu ieraudzīt, ka var dzīvot arī citādāk."

Cietušajiem mēdz teikt: "Jā, tev dzīvē ir bijis slikti līdz šim brīdim, bet šobrīd tev ir iespēja to pagriezt pilnīgi citā gultnē." Katram cilvēkam tiek izstrādāts individuāls rīcības plāns. Diemžēl ne visi vardarbībā cietušie ļaudis spēj vai vēlas šo rīcības plānu īstenot līdz galam.

Mežecka novērojusi, ka cietušajiem ļoti trūkst sirsnīgas, pazemīgas un ticības pilnas attieksmes. Tāpēc ļoti svarīgi, lai palīdzētājs dotos pie cietušā ar atvērtu, mīlestības pilnu sirdi un teiktu: "Es tev ticu!"

Pašam jāsameklē savs psihologs

Iepriekš biedrības pārstāvji piemeklēja cietušajiem psihologus, bet laika gaitā gūta atziņa, ka vislabākais rezultāts ir tad, kad cilvēks pats atrod sev piemērotu psihologu, kam var uzticēties un ar ko kopā var strādāt.

Šobrīd biedrība mudina izvērtēt pieejamās atsauksmes par konkrēto psihologu, viņa atsaucību un fotogrāfijas - tas var palīdzēt atrast piemērotāko speciālistu.

Jāpabeidz vidusskolas pēdējā klase

Tāpat cietušajām sievietēm dažkārt var palīdzēt, mudinot sakārtot izglītības jautājumus. Piemēram, nesen kāda sieviete vērsās pēc palīdzības, bet viņai nebija pabeigta vidējā izglītība. Ja viņa varētu pabeigt vidusskolas pēdējo klasi, tad būtu lielākas iespējas atrast labāku darbu.

Šajā gadījumā meitene izrādījās ļoti atsaucīga un solīja jau nākamajā pirmdienā doties uz skolu. Viņa bija ļoti gudra un apdāvināta. "Viņai ir visas spējas, bet nav vidējās izglītības.”

Soļi jāsper pašai cietušai

"Kad cilvēkiem mierīgi, sirsnīgi un mīļi izskaidro, kāpēc to vajag, viņi labprāt to dara," Mežecka sacīja un norādīja, ka nevar uzspiest cietušajiem meklēt palīdzību un sakārtot savu dzīvi. Daudz vērtīgāk, ja izdodas pārliecināt, ka pārmaiņas vajadzīgas pašai cietušajai, jo viņu vairs neapmierina esošā situācija.

Biedrība var sniegt visus vajadzīgos instrumentus un palīdzēt, bet pašam cilvēkam jāsper soļi, lai viņa dzīve uzlabotos. Tas nekas, ja soļi ir lēni un maziņi, galvenais, lai tie vispār ir! "Nevis mēs skrienam un darām cilvēka vietā. Mēs to varam darīt, jo tā pat ir vieglāk." Bet tas nebūtu pareizi.

Daži veiksmes stāsti

Atbrīvošanās no vardarbības prasa ļoti ilgu laiku. "Tas ir ļoti grūts process." Lai kaut ko mainītu sevī, vajadzīga vismaz gadu ilga psiholoģiskā terapija. Taču speciāliste darbā piedzīvojusi vairākus veiksmes stāstus, kad cietušajiem izdevies sakārtot savu dzīvi un pagriezt to pozitīvākā virzienā.

Kā vienu cilvēku, kuram ar biedrības atbalstu izdevies sakārtot savu dzīvi, viņa minēja kādu vairāku bērnu māmiņu. Sieviete piedzīvoja smagu vardarbību, kuras dēļ bija radušies veselības sarežģījumi un vajadzēja kārtot invaliditātes dokumentus.

Biedrībā palīdzēja atrast dzīvokli, izremontēt to, sakārtot invaliditātes jautājumu, tikties ar ārstiem, sazināties ar sociālā dienesta pārstāvjiem un komunicēt ar tuviniekiem. Prieks, ka pēc tam sieviete atrada vēl labāku dzīvesvietu.

"Viņa jau pati skatās uz labāku dzīvi un iet uz to saviem spēkiem, jo pamati ir sakārtoti. Protams, viņa apmeklē psihologu." Viņas dzīvē vairs nav vīrieša-varmākas, kas iepriekš darīja pāri. 

Diemžēl ne visām izdodas...

Jaunas dzīvesvietas atrašana ir viena no lielākajām vardarbības upuru problēmām. Lai sieviete ar maziem bērniem atrastu jaunu patvērumu, viņai vajadzīgi vismaz vairāki simti eiro, īpaši tad, ja viņai nevar palīdzēt vecāki, radinieki vai draugi.

Bieži vien ir tā: ja sieviete tiek prom no varmākas fiziski, tad viņa arī emocionāli var atsvabināties no viņa. "Ja nestrādā ar psihologu, tad velk atpakaļ pie varmākas. Tad sievietes atgriežas." Ja sieviete nav gana stipra, lai mainītu savu dzīvi, viņa atgriežas vardarbīgajās attiecībās. "Viņai ir jāizveido savs iekšējais kodols."

Diemžēl ne visām vardarbību piedzīvojušām sievietēm, kuras tiek pie jaunas dzīvesvietas, pēc tam ir spēks integrēties sabiedrībā. Lai tā notiktu, vajadzīgs psiholoģisks, morāls, materiāls un cita veida atbalsts.

Sieviešu piedzīvotā vardarbība ir ļoti dažāda: sākot no apsaukāšanas un pazemošanas līdz smagām veselības problēmām. "Mēs palīdzam gan pēc fiziskās, gan emocionālās vardarbības. Gadījumi ir dažādi." Smagas fiziskas vardarbības gadījumos palīdzība vajadzīga nekavējoties, bet emocionālās vardarbības skartās sievietes var vest cauri dzīves uzlabošanai pakāpeniski soli pa solim.

Bērni kopē vecāku uzvedības modeli

Kopumā vardarbība Latvijā ir ļoti liela problēma, viņa lēsa un atzina, ka diemžēl aptuveni 99% vardarbības gadījumu ir iesaistīti arī bērni. Var teikt, ka vardarbības pieredze tiek nodota no vienas paaudzes uz otru.

"Diemžēl bērni mēdz atkārtot vecāku ģimenes modeli, jo viņi nav redzējuši citu dzīves modeli."Biedrības pārstāvji cenšas parādīt cietušajām un viņu bērniem, ka var dzīvot arī citādāk.

"Mēs mēģinām panākt, lai cilvēks notic, ka dzīve var būt arī citādāka. Tev nav jādzīvo tā, kā ir dzīvojuši tavi vecāki! Tev ir iespēja savu dzīvi mainīt! Un, lai pagrieztu savu dzīvi citā gultnē, mēs dodam tev rokās visus instrumentus, bet tev ir jāsper solīši (kaut arī mazie) jaunu iespēju redzēšanā," speciāliste aicināja vardarbībā cietušos meklēt palīdzību un atbalstu.