JKP priekšvēlēšanu kampaņai pašvaldību vēlēšanās iztērējusi 424 603 eiro
Jaunā konservatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu kampaņai jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās kopumā iztērējusi 424 603 eiro, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā partijas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija.
Par reklāmas izvietošanu JKP kopumā iztērējusi 106 951 eiro. Lielākā daļa no šīs summas jeb 35 817 eiro iztērēti reklāmas izvietošanai laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajos periodiskajos izdevumos, 26 161 eiro - reklāmas izvietošanai internetā un vēl 21 079 eiro iztērēti reklāmas izvietošanai telpās un publiskās vietās.
Teju 15 000 eiro iztērēti reklāmas izvietošanai komerciālajā radio, un vairāk nekā 9000 eiro iztērēti reklāmas izvietošanai komerciālajā televīzijā.
Par pasta pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, partija samaksājusi 71 506 eiro, kamēr par visu veidu reklāmas materiālu sagatavošanu iztērēti 134 107 eiro.
Pašvaldību vēlēšanu kampaņas plānošanai, sagatavošanai un organizēšanai līdzekļi neesot atvēlēti, bet vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algas izmaksai un citiem maksājumiem fiziskajām personām iztērēti gandrīz 40 000 eiro.
Kustamas un nekustamas mantas īrei vēlēšanu kampaņas vajadzībām JKP šķīrusies no 337 eiro. Tikmēr citu ar vēlēšanu kampaņu saistītu izdevumu segšanai partija iztērējusi nedaudz vairāk kā 70 000 eiro. No šiem līdzekļiem partija samaksājusi 19 524 eiro par konferencēm un sapulcēm, 7245 eiro iztērēti kā drošības nauda un pārējie līdzekļi atvēlēti citiem izdevumiem.
Priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, uz kuriem attiecas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā minētie ierobežojumi par kampaņai atļauto līdzekļu apmēru, pēc publikācijā ietvertās informācijas ir 105 648 eiro, tomēr kopumā JKP izdevumus jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām veido 241 720 eiro.
Jau ziņots, ka jūnijā vēlēšanas notika 40 pašvaldībās jeb vēlēšanu apgabalos - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 34 novados, kuros bija jāievēlē 664 deputāti.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotika, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn. Vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados notika trīs mēnešus vēlāk nekā citās pašvaldībās, jo novadu aprises ietekmēja Satversmes tiesas lēmums, kas liedza Varakļānus pievienot Rēzeknes novadam.
