Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kaut kur nenosakāmos birojos sēž veikli darboņi, kuri sevi dēvē par brokeriem un vēl lielākās grūtībās iedzen kredītu jūgā nonākušos. (Foto: Vida Press)

Palīdzības vietā vēl lielāks izmisums: vēloties atbrīvoties no kredītiem, liepājnieks Imants iekrīt daudz lielākos parādos 6

Sabiedrība
8. oktobrī 06:42 2021. gada 8. oktobrī 06:42
 
Elmārs
Barkāns
| "Likums un Taisnība"
Tā vietā, lai liepājnieks Imants atbrīvotos no kredītu jūga, viņš savas lētticības dēļ un finanšu brokera “hipnotiskās apvārdošanas” iespaidā iedzīvojies vēl lielākās parādsaistībās. Viņš esot izmantojis firmas ar cerību uz veiksmi sološu nosaukumu – “Latvijas kredītņēmēju palīdzības programma” brokera pakalpojumus, kas solītās palīdzības vietā viņu iedzinusi vēl milzīgākā izmisumā.

Neraugoties uz nu jau gadu gadiem izteiktiem brīdinājumiem, uzmanīties no spožas finansiālas veiksmes solītājiem un ātru naudas problēmu “likvidatoriem”, joprojām atrodas cilvēki, kas notic krāpniekiem un “burvju nūjiņas” solītājiem. Viens no tiem, kurš iekritis solījumu lamatās, ir liepājnieks Imants. Viņa stāstam par briesmīgo “Latvijas kredītņēmēju palīdzības programmas” finanšu brokeri atliek vien noticēt “uz vārda”, jo nekādu dokumentu jeb līgumu ar LKPP viņam uz rokas nav.

Finanšu brokera lamatas

Latvijas kredītņēmēju palīdzības programmas kantoris reģistrēts vienā no Ziepniekkalna mikrorajona daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem. (Foto: Rebeka Žeire/LETA)

Imants žurnālam “Likums un Taisnība” pastāstīja: “Man bija divi kredīti - abi par 300 eiro. Viens no “Swedbank”, bet otrs no “Credit 24”. Vēlējos pēc iespējas ātrāk no šiem kredītiem atbrīvoties un par tiem maksāt zemākus procentus.

Tad nu brokeris no “Latvijas kredītņēmēju palīdzības programmas” mani pierunāja abus kredītus apvienot: paņemt vienu kredītu, par ko nomaksāt šos divus, lai man pēc visa tā paliktu tikai vienas kredītsaistības ar mazākiem procentiem. Tā nu viņš pierunāja mani paņemt 2000 eiro lielu kredītu no “Ferratum bank”, par ko nomaksāt parādus “Swedbank” un “Credit 24”.

Jautāju, kāpēc man jāņem tik liels kredīts – divi tūkstoši, ja manas parādsaistības kopumā ir mazākas. Nu, viņš pierunāja: ja nu man atkal radīsies nepieciešamība pēc naudas… un tā tālāk. Tā nu es samaksāju 160 eiro un noslēdzu līgumu ar “Ferratum Bank”.

Uzreiz nomaksāju kredītus “Swedbank” un “Credit 24”. Līdzko savā bankas kontā biju saņēmis atlikušo naudu, man piezvanīja LKPP brokeris un burtiski apvārdoja, lai es viņa pārstāvētajai “programmai” pārskaitu 400 eiro. Jautāju – kāpēc? Viņš atbildēja – iespējams, nākotnē būs jāmaksā mazāki procenti un tā tālāk. Tā nu samaksāju viņiem tos 400 eiro.

Pēc dienas man galva noskaidrojās un sapratu, ka esmu apmuļķots. Uzreiz zvanīju “Ferratum Bank”, kurā teicās neko nezinām par šādu manu pārskaitījumu LKPP un solījumiem samazināt procentu maksājumus. Man ar “Ferratum Bank” noslēgts līgums, kas jāpilda. Un viss! Tūlīt pārpalikušos 700 eiro pārskaitīju “Ferratum Bank”, lai kaut daļēji nosegtu ņemto kredītu. Bet tik un tā paliku “jaņos” – tagad vēl divus gadus par neko jeb par savu muļķību bankai jāmaksā 55 eiro mēnesī par kredītu, no kura neredzēju ne centa. Un man šis maksājums ir liela nauda, jo mana alga mēnesī “uz rokas” ir ap 500 eiro.

Saprotu, ka esmu iekritis krāpnieku tīklos un par to man tagad jāmaksā. Bet kā viņi tā drīkstēja?”

Te jāpiebilst, ka pirmās domas par to, ka "Latvijas kredītņēmēju palīdzības programma" varētu būt solīds finanšu brokeru kantoris, izgaist, kad internetā atrodamajā informācijā uzzini, ka tas reģistrēts kādas Ziepniekkalna "daudzstāvenes" dzīvoklī. Nekur arī nav minēts, kā ar šī kantora "finanšu guru" varētu satikties klātienē, vienīgi - pa telefonu un attālināti. 

Kredīta izmaksas – ne vairāk kā 25,55% gadā

Izrādās, ka šādu finanšu brokeru, kas nodarbojas ar kredītu apvienošanu/refinansēšanu, pieprasīto summu apjomam nav noteiktas robežas. Kā nu katrs sarunā, tā arī ir. Tomēr savi griesti ir. Aija Brikše, Finanšu kapitāla un tirgus komisijas Komunikācijas un finanšu pratības daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brikše žurnālam “Likums un Taisnība” pastāstīja:
 
“Tā ir ierasta prakse, ka kredītu refinansēšanas un kredītu apvienošanas gadījumos kredītiestādes piemēro komisijas maksu. Kredītu refinansējot, parasti tiek noslēgts trīspusējs līgums starp aizņēmēju, līdzšinējo kredītiestādi aizdevēju un kredītiestādi, uz kuru kredīts tiek refinansēts.
 
Kredītu refinansējot, līdzšinējā kredītiestāde aizdevēja piemēro komisijas maksu (kura lielākoties ir atrunāta līdzšinējā aizdevuma līgumā) par kredīta pirmstermiņa dzēšanu. Savukārt kredītiestāde, kura aizdevumu pārņem, piemēro komisijas maksu atbilstoši tās cenrādī noteiktajam. Šāda veida līgumu noslēgšana ir civiltiesiski darījumi starp kredītiestādi un tās klientu, kā arī līgumu slēgšana ir labprātīga, un iesaistītās puses vērtē un lemj par līgumu parakstīšanu konkrētajā redakcijā, kas ietver arī piekrišanu komisijas maksas apmēram. Gadījumā, ja aizņēmējs ir patērētājs, darījumā iesaistītajām pusēm jānodrošina, ka noslēgtie līgumi, tai skaitā piemērotās komisijas maksas, atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām.

Kredītiestāžu sniegtie pakalpojumi saskaņā ar tiesību aktiem nav sabiedriskie pakalpojumi un kredītiestāžu finanšu pakalpojumu sniegšanas veidiem un piemērotajām cenām (komisijas maksām) nav noteikts valsts regulējums. Kredītiestādēm pašām ir tiesības noteikt finanšu pakalpojumu pieejamības kārtību un samaksu par saviem pakalpojumiem”.

Te jāpiebilst, ka attiecībā uz privātpersonu kreditēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantā “Patērētāja kreditēšana” 2.2. paragrāfā teikts: “Patērētāja kreditēšanas līguma izmaksas ir samērīgas un atbilstošas godīgai darījumu praksei. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam aprēķina normatīvajos aktos par patērētāju kreditēšanu noteiktajā kārtībā”, bet 2.3. paragrāfā minēts, ka “par minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas”.

No tā izriet, ka kredīta procenti nedrīkstētu pārsniegt 25,55% gadā. Ja ņem vērā laika periodu, uz kādu līgums noslēgts un visas kredīta izmaksas sasummē kopā ar  kopējo laika periodu, tad šī likuma norma arī Imanta gadījumā nav pārkāpta.

Brīdina no krāpniekiem un negodīgiem starpniekiem

Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe “Likumam un Taisnībai” par kredītu apvienošanu/refinansēšanu teica:

“Kredītu apvienošanai var būt dažādi mērķi (apvienot kavētus kredītus vienā vai apvienot nekavētus kredītus ērtībai vai izdevīgākai cenai, kā arī apvienot kredītus vienas bankas vai vairāku banku ietvaros), un to var piedāvāt arī kā atsevišķu kreditēšanas pakalpojumu, šādi piesaistot jaunus klientus. Cenas un nosacījumi ir katrai bankai citādi, jo šis ir konkurences jautājums. Ne visus kredītus var apvienot, parasti apvieno vienāda veida kredītus, piemēram, patēriņa kredītus”.

“Likums un Taisnība” vēlējās sarakstē ar LKPP noskaidrot, cik varētu izmaksāt apmēram tāds pats kreditēšanas pakalpojums, kādu saņēma Imants. Tomēr tas neizdevās, jo LKPP katru gadījumu izskata individuāli, izvērtējot pievienotos dokumentus. “Lai izskatītu Jūsu pieteikumu, mums nepieciešamas mutiskas piekrišanas, kā arī jāsaprot Jūsu situācija,” skanēja LKPP atbilde.

Mums nebija ne finanšu dokumentu, ne saistošu līgumu, ko uzrādīt LKPP. “Likums un Taisnība” situācija par konkrēto problēmu bija izdomāta, tādēļ arī konkrētu atbildi nesaņēmām.

Internetā gan ir atrodamas vairākas reklāmas par kredītu apvienošanas pakalpojumiem. Tā, piemēram, kāda no tām vēsta, ka , ka “saņemot aizdevumu 4200 eiro apmērā uz diviem gadiem, ikmēneša maksājums  būs 225,59 eiro, procentu likme gadā - 14%, maksa par līguma noformēšanu - 336 eiro. Gada procentu likme – 24,08%. Kopējā summa, kas jāatmaksā patērētājam - 5240,78 eiro”.

Tātad, šai gadījumā gada procentu likme 24,08% ir tuvu maksimālajai – 25,55%. No tā varētu izrietēt tas, ka, neatkarīgi no tā, cik lielas ir parādsaistības, izdevīgāk varētu būt vienoties ar pašām kredītiestādem, nekā izmantot brokeru pakalpojumus jeb starpniekus, kuri arī gribēs nošņāpt savu šķēli no pīrāga.

Diemžēl ātro, nebanku sektora kredītu jūgā iedzītie bieži vien ir finanšu jomu un pratību nepārzinoši cilvēki, kuri ļaujas uzķerties uz vieglas peļņas kārotāju makšķeres.

Par šādas peļņas kārotājiem jau pirms diviem gadiem brīdināja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, kas aicināja “grūtībās nonākušos kredītņēmējus būt uzmanīgiem un neiesaistīties starpnieku piedāvātajos darījumos, kas saistīti ar pieteikuma noformēšanu pakāpeniskai parādu atmaksai”.

Toreizējais asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš teica: “Ja ir noticis krāpniecisks gadījums, aicinām patērētājus nekavējoties vērsties Valsts policijā un attiecīgajā uzraugošajā iestādē - Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Diemžēl redzam, ka ļoti daudziem krāpniecības upuriem ir nedrošība vai kauna izjūta un viņi nelabprāt runā par notikušo, un tas kavē krāpniecības atklāšanu”.

Aicina būt saprātīgiem

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš: "Vienīgais risinājums, ja cilvēks jūtas apkrāpts, ir mēģināt šo situāciju pastāstīt medijiem, lai citi nenokļūst šādās situācijās." (Foto: Ieva Čīka/LETA)

Tomēr Imantam no Liepājas par finanšu brokera nodarīto pārestību būtu jārunā. Ja viņam, kā viņš pats apgalvo, “uz rokas” nav nekādu dokumentu, kas apliecinātu viņa darījumus ar LKPP, tad būtu jāvēršas vai nu Valsts policijā, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, kas viņam palīdzētu atgūt izkrāpto naudu. Bet, ja ir kāds dokuments parakstīts, tad, kā saka, – vilciens aizgājis.

Te jāpiebilst, ka līdz šim ne Kredītņēmēju asociācijā, ne policijā nav saņemtas sūdzības par LKPP. Arī internetā praktiski nav atrodamas nekādas atsauksmes par LKPP. Ir tikai viena nekonkrēta negatīva atsauksme un viens slavinošs ieraksts.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš “Likumam un Taisnībai” Imanta gadījumu komentēja: 

“Šādi brokeru lūgumi (jo sevišķi mutiski) nekādā veidā personām nav saistoši. Ja ir noslēgts starpniecības līgums par dokumentu noformēšanu jeb kāds cits dokuments, tad jā. Līdz šim nekādas sūdzības par šo kompāniju (LKPP) nav bijis.

Vienīgais risinājums, ja cilvēks jūtas apkrāpts, ir mēģināt šo situāciju pastāstīt medijiem, lai citi nenokļūst šādās situācijās."

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska “Likumam un Taisnībai” piebilda:

Saistītās ziņas

Kredītņēmēja Indra: "Banka gaida kā maitu ērgļi..." Iestāde neapstājas arī maksātnespējas priekšā
Liela daļa kredītņēmēju parāda dzēšanai ņemtu citu kredītu
Vāc parakstus referenduma ierosināšanai kredītņēmēju dzīves atvieglošanai

“Valsts policijas rīcībā nav ziņu par SIA “Latvijas kredītņēmēju palīdzības programma”. Taču jānorāda, ka pārkreditēšanas pakalpojumu var saņemt arī bez starpnieka iesaistes. Pēc apraksta nevaram pateikt, vai notikušajā ir krāpšanas sastāvs, tas atkarīgs no tā, kādas vienošanās bija parakstītas klienta un brokera starpā. Patērētājam ir iespēja vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai Valsts policijā notikušā izskatīšanai”.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju atbalsta un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane Jauns.lv norādīja: „SIA „Latvijas kredītņēmēju palīdzības programma” ir reģistrētie kredītu starpnieki, tādēļ par to rīcību var iesniegt sūdzību arī PTAC. Taču pirms rakstīt PTAC vēlams, ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.1. pantā noteikto kārtību, sākotnēji ar pretenziju vērsties pie pakalpojuma sniedzēja, aicinot sniegt rakstveida skaidrojumu, uz kā pamata pieprasīta 400 eiro lielā komisijas maksa.

Vēl arī patērētājam būtu jāapdomā un jāmēģina atcerēties, vai pakalpojuma noformēšanas brīdī tomēr nav bijusi saruna (kaut vai mutvārdos), kurā brokeris norādījis uz tādas maksas pastāvēšanu, jo var gadīties, ka pakalpojuma sniedzēja pusē sarunas tiek ierakstītas”.

Citi šobrīd lasa

Publicēti kadri, kā "reālās dzīves Tarzāns" piedzīvoja civilizāciju
Dakteris Jānis Zaļkalns: vai tiešām dzīvojam Sūnu ciemā, neredzot, kas notiek? 7
Bijušajam Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim atklāts audzējs
Skatīt visus komentārus

"Единственное, чего я хотела, - это упасть на диван": женщина прошла через все круги ада, пока целых 16 лет лечилась от болезни Лайма

Тамара Глоба составила гороскоп на ноябрь 2021 года: к чему стоит подготовиться знакам зодиака