"Šajā rudenī situācija jāvērtē citādāk nekā pavasarī" - Pavļuts aicina 14 dienu saslimstības rādītāju atstāt otrajā plānā
Speciālistu prognozes liecina, ka jau septembra izskaņā Covid-19 pacientu skaits slimnīcās var sasniegt ap 500, kas būtiski negatīvi ietekmēs citu pakalpojumu sniegšanu, hronisko pacientu aprūpi un slimnīcu dienas stacionāru darbu, valdības sēdē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), aicinot šo rādītāju izraudzīties par vienu no atskaites punktiem epidemioloģiskās situācijas izvērtēšanā.
"Ja šodien, runājot par pagājušo nedēļu, ir bijuši vidēji 19 stacionēti pacienti dienā, tad mums jārēķinās, ka pēc dažām nedēļām tie var būt ap 47 dienā," prognozēja ministrs, papildinot, ka šobrīd saslimstības rādītāji un hospitalizācijas līmenis atbilst aptuveni tam, kas pagājušā gada rudenī bija novērojams divus mēnešus vēlāk - oktobra pēdējā nedēļā.
Politiķis aicināja ieviest konceptuālas izmaiņas epidemioloģiskās situācijas izvērtēšanā, lielāku nozīmi piešķirot hospitalizācijas rādītājiem, nevis 14 dienu kumulatīvajam saslimstības ar Covid-19 rādītājam uz 100 000 iedzīvotāju.
"Šajā rudenī situācija jāvērtē citādāk nekā pavasarī - mums daudz lielākā mērā ir jāskatās ne tikai uz 14 dienu rādītāju, bet arī uz hospitalizācijas datiem," norādīja Pavļuts.
Hospitalizācijas datiem kļūstot par galveno rādītāju, pēc kura būtu jāvadās pieņemot lēmumus, pēc ministra sacītā, valdībai "visdrīzākajā laikā būtu jālemj par pasākumu kopumu, kuru mēs ieviešam nosacīti no šī rādītāja - 500 hospitalizētie Covid-19 slimnieki, lai mēs spētu kontrolēt situāciju".
Neskatoties uz to, ka daļa iedzīvotāju ir vakcinēti pret Covid-19, hospitalizācijas dati aizvien sakrīt ar pagājušajā gadā novēroto, atzīmēja ministrs, piebilstot, ka stacionēto vidū 98% ir nevakcinēti vai vakcinācijas procesu nepabeigušie.
Vadoties pēc pašreizējām prognozēm, ap 30.septembri vai 8.oktobri Latvija varētu nonākt situācijā, kad slimnīcās aprūpe nepieciešama 800 Covid-19 pacientiem. Šādā gadījumā būtu jārēķinās ar to, ka būs jāvērtē nepieciešamība ieviest ārkārtējo situāciju veselības aprūpē, pastāvēs ierobežojumi plānveida pakalpojumu sniegšanai un tiks piekopta pacientu pārvešana uz citām slimnīcām, skaidroja ministrs.
Savukārt stacionēto Covid-19 pacientu skaitam pārsniedzot 1100, kas pēc prognozēm varētu tikt sasniegts oktobra sākumā vai vidū, būtu jāsāk sniegt neatliekamo un akūto palīdzību tikai gadījumos, lai novērstu invaliditātes iestāšanos un glābtu dzīvības, kas, pēc Pavļuta sacītā, faktiski nozīmēs sākt "šķirot pacientus".
Pilnīgu slimnīcu sistēmas pārslodzi Latvija varētu piedzīvot, ja stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniegtu 1500. Pēc Pavļuta sacītā, šāda situācija, prognozējami var iestāties oktobra izskaņā.
Ministrs prezentēja datus, kas liecina, ka Izraēlā, Lielbritānijā un ASV, kur vakcinācijas aptvere ir būtiski augstāka nekā Latvijā, saslimstības pieaugums nenes ievērojamu nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības sēdē sacīja, ka patlaban valstī plosās pret Covid-19 nevakcinēto epidēmija.
Uzklausot aktuālāko informāciju par epidemioloģisko situāciju valstī, premjers secināja, ka valstī sāk plosīties pret Covid-19 nevakcinēto epidēmija, tāpēc būtu nepieciešams skaidrāk informēt nevakcinēto sabiedrības daļu, ka patlaban slimnīcās nonāk pret Covid-19 nevakcinētie iedzīvotāji. Frāzi "nevakcinēto epidēmija" iepriekš lietojuši arī atsevišķi Rietumvalstu politiķi.
"Patlaban fakts, ka cilvēki ir saslimuši, nav vienīgais noteicošai, bet tas var radīt grūtības, aizvien vairāk cilvēkiem nonākot slimnīcās. Prezentācijā tika minēts, ka pie 800 [Covid-19 slimnieku aizņemtām] gultas vietām slimnīcās atkal būs jāizsludina ārkārtējā situācija, tādējādi ierobežojot arī dažāda veida pakalpojumus, kas radīs jaunas problēmas," pauda premjers.
