Vita Savicka: "Interneta troļļu ietekme atkarīga no auditorijas, kas tos lasa"

"Jautājums par ietekmi, ko atstāj šie lietotāji, ir atkarīgs no auditorijas. Tie, kas atpazīst, ka tie ir troļļi, izvērtē šo informāciju. Vienīgais veids, kā izvairīties no manipulācijas, ir apzināties šo komentāru mērķi. Ja tiek saprasts, kāds ir šo komentāru mērķis, tad ir iespējams izvairīties no to ietekmes," sacīja Savicka.

Viņa uzvēra, ka ir svarīga kopīga sapratne par to, kas ir vai nav ētiski. "Man ļoti simpatizē lietuviešu pieredze, jo lietuviešu PR asociācija ir pieņēmusi ētikas kodeksu, ka, piemēram, PR aģentūras nekad neko nekomentē. Tas ir ļoti labs paraugs. Domāju, ka arī Latvijā ir aģentūras, kuras darbojas ētiski un anonīmi neko nekomentē. Arī klienti pēc būtības arvien vairāk novērtē šo aģentūru rīcības ētiskumu, un ir kopīga sapratne par to, kas ir ētiski un kas nav," sacīja Savicka.

"Šī troļļu lieta būtu izskaužama lielākā kontekstā. Jau notiek diskusijas par to, ka jāuzņemas atbildība, ko rakstām internetā, ka jābūt reāliem cilvēkiem, nevis izdomātiem. Tas varētu izskaust gan šo troļļu lietu, gan, ja mēs runājam arī par mārketinga vai PR lietām, arī neētisku rīcību no šīs nozares," sacīja Savicka.

Runājot par iespējamajiem draudiem, ko rada troļļu aktivitātes, Savicka minēja komentāru aktivitātes un biežuma faktora ietekmi. "Draudi ir tādi, ja troļļi aktīvi uzdarbojas, tā var veidoties sākumā kā klusuma spirāle. Ja viņi ir ļoti aktīvi, tad lasītājiem, kuri redz šos aktīvos komentārus kādos noteiktos jautājumos, var rasties iespaids, ka vairums tā domā. Tādā gadījumā tā iznāk kā sabiedrības maldināšana, kāda ir tā īstā un pareizā doma, kas ir diskusijas rezultāts. No šīs klusuma spirāles, kas izveidojas, tiek pārstāvēts kaut kāds mazākuma viedoklis, bet to intensivitātes dēļ pārējiem rodas iespaids, ka tas tomēr tā izskatās. Ja šī troļļu komunikācija tiek kā īpaši virzīta, protams, tā var izveidoties, jo pārējā daļa, kas netiek organizēta, komentārus jau nepublicē tik aktīvi," sacīja Savicka.

Kā ziņots, iepriekš raidījums LNT ziņas vēstīja, ka Latvijas darba sludinājuma portālā ievietots vēstījums, ka darbā tiek pieņemti interneta troļļi. To izdarījis Ķīpsalas izstāžu centra pakļautībā esošais projekts "RigaComm", kas gan noliedz ļaunprātīgu nolūku.

Pēc definīcijas troļļi ir personas, kas komentāru veidā portālos, sociālajos tīklos un blogos ievieto sagrozītu, tendenciozu un propagandas tipa informāciju. Līdz šim troļļi asociējušies ar Krievijas propagandas mašinēriju - Maskavas algotie troļļi centušies internetā pārliecināt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir labs, Ukraina - okupējama, bet Baltijas valstis - naidīgas, vēstīja raidījums.

Troļļu meklētājs "RigaComm" savukārt norāda, ka tas drīzāk esot īslaicīgs eksperiments pamēģināt saprast, vai Latvijā var izveidot troļļu armiju, un analizēt, kā konkrētās troļļošanas aktivitātes būs ietekmējušas cilvēku domāšanu.

"Metodoloģijas sistēmu, ko mēs izstrādāsim šīs pētnieciskās akcijas laikā, noteikti nenodosim trešajām personām. Tā būs mūsu iekšēji izstrādāta sistēma, kas pie mums arī paliks," skaidroja projekta "RigaComm" vadītājs Andris Breške.

Kā iepriekš vēstīja raidījums, plašākā mērogā troļļošana ir kļuvusi par hibrīdkara ieroci, un tamdēļ arī NATO izveidojusi Latvijā speciālu nodaļu interneta troļļu uzraudzīšanai. Ar secinājumiem, kā troļļi ietekmē vidusmēra interneta lietotāja domāšanu Latvijā, NATO nāks klajā septembra beigās, vēsta raidījums.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA