Sarunu festivāls LAMPA runā par cieņu: pieredzē dalās Evija Vēbere un Ozols

Dzīves portfelis, kas veido cieņu

"Mums ir jārespektē, jāciena vienam otru. Ir kaut kāds savs pieredzes portfelis, kas veido to cieņu. Kamēr tu pats neapdedzinies, tikmēr tu pats arī citreiz domā: "Ai, nu"," teic Ozols.

"Kad pirms diviem gadiem daudzi mēļoja par mani un par to, ko varu darīt, ko nevaru, tad es pēcāk vairs nerunāju ne par vienu. Sauksim to par aprunāšanu. Es pēc tam vairs nespēju nevienu aprunāt. Ja es arī dzirdēju, ka kāds to dara, tad man sākās tirpiņas," teic Vēbere, piekrītot Ozolam, ka pēc apdedzināšanās daudz kas mainās uztverē.

Atšķirīgais un citādais Latvijā cieņu nebauda

Pēc aptaujas datiem 50% sabiedrības norāda, ka sarunu kultūra Latvijā varētu būt cieņpilnāka, jo reizēm atšķirīgi uzskati un viedokļi netiek uzklausīti, 33% domā, ka vide Latvijā ir neiecietīga, jo cilvēki ar atšķirīgiem uzskatiem un viedokļiem tiek kritizēti un apvainoti, bet vēl 11% uzskata, ka cilvēki Latvijā vispār neprot sarunāties. Vienlaikus 52% aptaujāto ir pārliecināti, ka paši sarunājoties vienmēr mēģina ieklausīties un iedziļināties otra teiktajā, pat ja sarunu biedram ir atšķirīgs vai pretējs viedoklis.

“Izturēties cieņpilni pret cilvēku – tas nozīmē saskatīt indivīdu, nepazemot, neapsaukāt, ieklausīties, cienīt citu cilvēku jūtas, viedokļus, vēlmes un tiesības. Cilvēks nav ēvelēts dēlis – noslīpēts līdz perfektumam, vienāds ar pārējiem. Cilvēki mēdz būt ļoti dažādi savos uzskatos, vērtībās, interesēs, runāt dažādas valodās, ticēt dažādiem dieviem vai neticēt vispār. Problēmas rodas tad, kad cilvēki atsakās šo dažādību pieņemt, cenšoties visiem uzstiept savu vienīgo “pareizo” viedokli un pasludinot citādi domājošos par ienaidniekiem vai stulbeņiem. Taču demokrātiska sabiedrība nav iedomājama bez dialoga un sarunām, kur cieņa ir pamats saziņai, lai arī tās ievērošana var būt ļoti grūts uzdevums,” norāda Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica.

Lai veicinātu cieņpilnas sarunas, LAMPAS virstēma šogad ir cieņa, un festivāla komanda arī aicina ikvienu trenēt cieņas muskuļus simboliskā Cieņas klubā. Kas ir cieņa, kāpēc sarunāties ar pretēji domājošiem, kā sarunu nepārvērst strīdā un kādi ir priekšnoteikumi cieņpilnai sarunai? – tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes piedāvās un rosina par to diskutēt Sarunu festivāla LAMPA Cieņas kluba video sērija.

“Ikviena potenciālā Cieņas kluba dalībnieka ierosmei, kā arī sarunām par cieņas dažādajiem aspektiem ar ģimeni, draugiem, kolēģiem vai svešiniekiem video sērijā cieņpilnas sarunas principus apspriež un tos izaicina mūziķi Ozols un Evija Vēbere. Protams, nekāda oficiāla pieteikšanās vai iestāšanās nav nepieciešama – par Sarunu festivāla LAMPA Cieņas kluba biedru jebkurā brīdī var kļūt ikviens no mums, apņemoties izvēlēties cieņu kā savu galveno komunikācijas instrumentu,” stāsta Ieva Morica.

To, ka atšķirīgais un citādais Latvijā cieņu nebauda, atzinuši aptaujas dalībnieki: 59% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir novērojuši necienīgu attieksmi pret citiem atšķirīgu uzskatu vai uzvedības dēļ, galvenokārt – 62% – kā apvainojumus vai vārdiskus uzbrukumus par izteiktu viedokli internetā. Savukārt 36% saskārušies ar necienīgu attieksmi pret sevi, visbiežāk (38%) saņemot kritiku par pretēju uzskatu un viedokļa paušanu draugu lokā vai ģimenē. Lielākoties uz to norāda jaunieši 18–29 gadu vecumā (75% aptaujāto šajā vecuma grupā).

“Arvien biežāk publiskajā telpā dzirdam vārdus “kovidiots”, “Kremļa aģents”, “muļķis”, “provokators”, “vatņiks”, “nozombētais” un citus apzīmējumus, ko cilvēki raida pret tiem, kuru rīcība vai viedoklis viņiem nepatīk. Ir grūti cienīt cilvēku, ja jums ir atšķirīgas vērtības, dzīvojat dažādos “burbuļos” un pat informatīvajās telpās. Taču bez cieņas saruna un līdz ar to mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem kļūst par cīņu, sarunu biedrs – par pretinieku un pat ienaidnieku, bet vārdi – par ieročiem. Tāpēc šogad LAMPA aicina ieklausīties un atrast citādajā ko vērtīgu savu apvāršņu paplašināšanai,” uzsver Ieva Morica.

Šogad Sarunu festivālu LAMPA atkal varēs piedzīvot klātienē Cēsīs, apgūstot jaunas norises vietas. Taču, lai tas varētu notikt un festivālu klātienē drīkstētu apmeklēt neierobežots cilvēku skaits, LAMPAS apmeklējums būs iespējams, uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina pilna vakcinācijas kursa pabeigšanu vai pārslimošanas faktu pēdējā pusgada laikā, kopā ar ID karti vai pasi. Tāpēc klātienē festivāls šogad būs pieejams apmeklētājiem no 12 gadu vecuma, un LAMPAS rīkotāji aicina vērot festivālu attālināti arī tos, kam mājās paši mazākie, jo festivāla zonās nebūs iespējams atrasties ar bērniem līdz 12 gadu vecumam, to skaitā ar zīdaiņiem.

Toties festivāla norisei būs iespējams sekot līdzi jebkur, bez maksas vērojot diskusijas tiešraidē vai pievienojoties domubiedriem LAMPAS kopā skatīšanās vietās: bibliotēkās un kultūras namos, koprades telpās un kafejnīcās visā Latvijā – no Alojas līdz Dundagai. Pilnu kopā skatīšanās vietu sarakstu, kas tiks papildināts līdz pat augusta sākumam, meklējiet festivāla mājaslapā.

Aptauju pēc Sarunu festivāla LAMPA pasūtījuma 2021. gada jūnijā veikusi pētījumu aģentūra Norstat, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

Par Sarunu festivālu LAMPA

Sarunu festivāls LAMPA ir vieta brīvai un cieņpilnai domu apmaiņai, vērtīgām sarunām, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai. Tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt, un visiem, kas gatavi uzklausīt. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā.