Vairākās vietās Latvijā aizdomas par saslimšanu ar "peldētāju niezi"
Veldzējoties ūdenī, peldētājiem jāuzmanās ne vien no zilaļģēm, kas var radīt alerģisku ādas reakciju, bet arī no parazītiem, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Vairākās vietās Latvijā ir aizdomas par saslimšanu ar tā saucamo "peldētāju niezi", kad izsitumi, kas pārvēršas pušumos, var parādīties uz visām ķermeņa daļām, kas saskārušās ar ūdeni, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "Dienas ziņas".
Pirms pāris dienām sociālajos tīklos kāda māmiņa brīdināja vecākus pārdomāt, vai ļaut bērniem peldēties, jo, peldoties Ainažu un Kuivižu pludmalēs, visi viņas bērni ieguvuši tā saucamo "peldētāju niezi".
"Sākumā mēs domājām, ka tas ir nobrāzums vai sakasīts odu kodums, vai dundurs iekodis. Es teiktu, ka visiem bērniem reizē parādījās. Atnāca viens ar savu pušumu, otrs, un tad mēs pamanījām, ka visiem ir vienādi," LTV pastāstīja māmiņa.
Komentāros cilvēki izteikušies, ka līdzīgās problēmās iedzīvojušies arī, peldoties Gaujā, Daugavā un arī Lielupē. Oficiālajā peldvietā Jelgavā kāda satiktā māmiņa teica, ka lasījuši šo vēsti, tomēr peldēties nebaidoties.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā par niezi, ko pēc peldēšanās izraisījusi baktērija, neko nezināja teikt, bet, apzvanot vairākus ģimenes ārstus dažādos reģionos, "ReTV" ziņas noskaidroja, ka pacienti ar šādām problēmām neesot retums Vangažos.
"Ir tā, ka viņa [baktērija] sākotnēji rada diezgan plašu lokālu ādas bojājumu. Mēs viņu antibakteriāli ārstējam. Pieaugušie varbūt nenāk tik ļoti. Mammas vienmēr par bērniem uztraucas. Šādu pacientu nav ļoti, ļoti daudz, bet ir gana bieži," pastāstīja ārstes palīdze Kristīne Rosicka Vangažos.
Veselības inspekcijā (VI) skaidro, ka, pirms doties peldēties, ūdens kvalitāte jānovērtē vismaz vizuāli. Tādējādi varot izvairīties no zilaļģēm, kas arī izdala toksīnus un var būt iemesls izsitumiem. Tomēr zināma esot baktērija, kas izraisa "peldētāju niezi", kas gan ar neapbruņotu aci nav pamanāma.
"Sakarā ar klimata pārmaiņām arī mūsu platuma grādos ūdeņos ir ieviesušies parazitārie tārpi - trenatodes un šizostomas - kuru kāpuri nomaina divus saimniekorganismus. Arī peldētāji peldoties ar viņiem var saskarties," apstiprināja Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
Kadiķis norādīja, ka no “peldētāju niezes” var izvairīties, ja pēc peldes rūpīgi noslaukās ar dvieli, nevis ļauj ķermenim izžūt.
Reizi mēnesī Veselības inspekcija veic ūdens kvalitātes analīzes 57 oficiālajās peldvietās, bet pārbaude uz šizostomu klātbūtni gan tajās neesot iekļauta.
"Ir vajadzīga bagāta veģetācija, gliemeži un ūdensputni pietiekami lielā blīvumā, lai tur būtu [šizostomas]," sacīja Kadiķis.
Pirmoreiz informācija par parazītiem, kas var izraisīt ''peldētāju niezi'', Latvijā pirms apmēram pieciem gadiem esot saņemta no Dubkalnu karjera Ogres novadā, bet siltākās klimata joslās saķert ''peldētāju niezi'' varot, arī peldoties jūrā.
