foto: Paula Čurkste/LETA
Ķēpāšanās pedagogu vakcinācijas jautājumā draud "noraut" 1. septembri
Stīvēšanās ap likumu, kas nosaka obligātu pedagogu vakcināciju, varētu notikt vēl mēnešiem ilgi pēc 1. septembra.
Sabiedrība
2021. gada 26. jūlijs, 05:32

Ķēpāšanās pedagogu vakcinācijas jautājumā draud "noraut" 1. septembri

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Aptuveni trešdaļai pedagogu ir noraidoša attieksme pret Covid-19 vakcinēšanos, un tas rada draudus, ka 1. septembrī jauno mācību gadu pilnā apjomā nevarētu uzsākt kā iecerēts - klātienē. Arī pašvaldību attieksme pret nevakcinētajiem pedagogiem un skolu darbiniekiem ir dažāda. Ja Rīgā materiāli stimulēs vakcinētos pedagogus, tad Rēzeknes vietvara teic, ka tā ir pret obligātu vakcinēšanos.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Katrā ziņā pašreiz vēl īsti nav skaidrs, kā norisināsies 1. septembris un vismaz pirmais jaunā mācību gada mēnesis.

Šokējošā vakcinācija

14. jūlijā valdība apstiprināja grozījumus „Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, kas nosaka, ka izglītības un veselības aprūpes darbiniekiem no 1. oktobra, lai pilnvērtīgi strādātu, nāksies obligāti vakcinēties. Ja tā nebūs, tad viņus varēs atlaist no darba. Bet tas nenozīmē, ka šī norma jau ir spēkā. Šie likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā, kuras sēde paredzēta tikai augusta pirmajā pusē.

Savukārt opozīcija ir pilna apņēmības šo likumu nobloķēt, savākt 34 deputātu parakstus, kas aizkavēs likuma pieņemšanu vismaz uz diviem mēnešiem, un, iespējams to novest līdz tautas nobalsošanai – referendumam. Vienkāršoti runājot: šādā gadījumā jaunais mācību gads atkal būs „izpurgāts”.

Veselības ministriju pārstāvošā partija „Attīstībai/Par” pieļauj, ka var nākties meklēt citus risinājumus, lai jauno regulējumu par pedagogu vakcināciju iedzīvinātu bez vilcināšanās. Savukārt Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) teikusi, ka „obligāta pedagogu vakcinēšana būtu pēdējais rīks, lai septembrī varētu mācīties klātienē” un nepieciešamības gadījumā tas būtu jānosaka ar likumu.

Savukārt Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga informējusi, ka aptuveni trešdaļa pedagogu arodbiedrības veiktajā aptaujā izteikusi savu nevēlēšanos vakcinēties. Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) aptaujas rezultātus vērtē kā šokējošus.

Vidējs un augsts risks

Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti Jauns.lv norāda:

„Dalot infekcijas izplatīšanās risku trijās grupās (augsts, vidējais vai zems risks), un ievērojot to, ka skolotājs pareizi lieto sejas masku, infekcijas pārnēsāšanas risks no skolotāja uz bērnu klašu telpās vērtējams no vidēja līdz augstam atkarībā no tā, cik intensīva ir ventilācija konkrētajā telpā, cik skaļi un cik ilgi skolotājs runā (dzied) nodarbības laikā, cik tālu no skolotāja atrodas konkrētais bērns un kā virzās gaisa plūsmas telpā.

Inficēšanās ar Delta celmu palielina sekundāro Covid-19 gadījumu skaita risku izglītojamo vidū un turpmāko infekcijas izplatīšanos galvenokārt nevakcinēto cilvēku vidū (starp bērniem, to skaitā citu kolektīvu bērniem, kurus apmeklē inficētais bērns, kā arī starp bērnu un viņa ģimenes locekļiem). Turklāt inficētais skolotājs rada risku citiem nevakcinētajiem kolēģiem.

Covid-19 ir vakcīnnovēršamā slimība un vakcinācija ir visefektīvākais profilakses līdzeklis. Līdz ar to skolotāju vakcinācija ir svarīgs Covid-19 profilakses pasākums, lai nodrošinātu mācību procesu klātienē epidemioloģiski drošajos apstākļos primāri izglītojamam un sekundāri viņu ģimenes locekļiem.”

Jauns.lv aptaujāja vairākas Latvijas lielās pašvaldības, kuru pārziņā ir desmitiem izglītības iestāžu, jautājot, kā tās vērtē nepieciešamību pedagogiem noteikt obligātu vakcināciju.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Rīga: 1,725 miljoni vakcinētajiem pedagogiem

foto: Juris Rozenbergs
Pērn pedagogu inficēšanās ar Covid-19 dēļ nācās slēgt Natālijas Draudziņas vidusskolu Rīgā.

Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbildi Jauns.lv sniedza Aira Šmelde, pašvaldības Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore:

„Nenoliedzami, ka vakcinācija dod iespēju ātrāk pārraut vīrusa izplatības ķēdi, un tā izplatības apturēšana ļautu atgriezties izglītības iestādes ikdienas ritmā, proti, mācīties un strādāt klātienē kā pedagogiem, tā skolēniem. Tādēļ Rīgas domes un atbildīgā departamenta šīs vasaras prioritāte ir no 1. septembra nodrošināt klātienes mācības visās Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs (kopskaitā 282 iestādēs) un līdztekus tam mazināt Covid-19 pandēmijas izplatību pilsētā un valstī, kā arī radīt iespējami drošu vidi un darba organizēšanu iestāžu audzēkņiem un darbiniekiem, tostarp veicināt iestāžu darbinieku vakcināciju. Lai šo prioritāti īstenotu visas vasaras laikā pašvaldība un īpaši atbildīgais departaments ir kontaktā ar izglītības iestāžu vadītājiem, lai uzklausītu (konkrēto situāciju skolā, bažas, problēmas, rosinājumus), tādējādi sniedzot mērķtiecīgu palīdzību un atbalstu - to, kas iestādēm šajos apstākļos ir visvairāk nepieciešams. Paralēli sekojam līdzi valsts institūciju un valdības pieņemtajiem lēmumiem, lai tiem pakārtotu savu rīcību un plānotu lokālas, mērķtiecīgas uz katru iestādi orientētas aktivitātes un atbalsta pasākumus.

Līdztekus tiek monitorēts izglītības iestāžu darbinieku vakcinēto personu skaits. Aktuālākā informācija liecina, ka pedagogu un tehnisko darbinieku vakcinācija pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs ir uzlabojusies. 2021.gada jūnija beigās skolās un bērnudārzos bija vakcinējušies 58% pedagogu un 37% tehnisko darbinieku.

Jāakcentē, ka ir 31 iestāde, kur ir vakcinēti vairāk nekā 60 % pedagogi un 12 iestādes, kur vakcinēti vairāk nekā 60% tehnisko darbinieku.

Nevakcinēto starpā ir darbinieki, kuri atrodas bērnu kopšanas vai pirmsdzemdību atvaļinājumā vai ilgstoši slimo, tie, kuri nevakcinējas veselības stāvokļa dēļ, kā arī pārslimojušie un personas, kuriem ir antivielas. Var pieļaut, ka apmēram 4% darbinieku šaubās par vakcinēšanas lietderību un drošumu.

Lai sasniegtu augstāku vakcinācijas aptveres procentu, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ir izstrādājis „Rīcības plānu klātienes mācību nodrošināšanai Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs”, kurā viena no aktivitātēm ir finansiālā atbalsta sniegšana Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēm, kurās vakcinēto un Covid-19 izslimojušo personu skaits ir ne mazāks kā 80% no visiem iestādes darbiniekiem. Šim iestāžu finansiālajam atbalstam pašvaldība no rezerves fonda plāno atvēlēt 1 725 000 eiro. Atkarībā no iestādes lieluma un darbinieku skaita, izpildoties kritērijam par 80% vakcinēto, iestādes saņems 5000, 7500 vai 10 000 eiro.

Rīgas pašvaldības atvēlēto finansējumu iestādes, atbilstoši finansējuma sadales noteikumiem, varēs izlietot darbinieku motivēšanas, kā arī mācību un publiskās vides uzlabošanas pasākumiem. Lai palīdzētu iestādēm šos vakcinācijas rādītājus sasniegt, Izglītības, kultūras un sporta departaments īsteno arī informatīvu kampaņu, kurā vairāki galvaspilsētas izglītības iestāžu darbinieki - pedagogi, treneris, vadītāja, psiholoģe, interešu pulciņu vadītāja iedvesmojošos video stāstos, daloties ar savu pieredzi, aicinās kolēģus vakcinēties, lai visi kopīgi, uzsākot jauno mācību gadu, varētu kopīgi strādāt, mācīties un sportot KLĀTIENĒ.

Patlaban netiek izvērtēta iespēja pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar skolu darbiniekiem, kuri nebūs vakcinēti līdz mācību gada sākumam; šobrīd mēs akcentējam papildu motivēšanas iespēju.

Pieļaujam, ka tiem, kuri šaubās, būs jārēķinās ar papildu neērtībām kā regulāra testēšanās un tā tālāk.

Pēc vakcinācijas datu izvērtēšanas augustā, kā arī valdības lēmumiem, iespējams, attieksme var kļūt stingrāka.”

Liepāja: nezinām, kas mūs sagaida rudenī

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja palīdze komunikācijas jautājumos Renāte Meļķe: „Lai gan saslimšana ar Covid-19 valstī kopumā mazinās, šis jautājums ir aktuāls un mēs nezinām, kas mūs sagaida rudens periodā, tāpēc vakcinācija visnotaļ ir viens no preventīviem un drošākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un līdzcilvēkus, tai skaitā – viens no nosacījumiem, lai jauno mācību gadu varētu uzsākt klātienē.

Vasaras sākumā Liepājā vakcinējušies ap 850 pedagogu un tehnisko darbinieku (gan skolu, gan pirmskolu darbinieki) no apmēram 2000 darbiniekiem un jāsaka, ka arī Liepājā kopumā šobrīd vakcinēti ap 30-35 % cilvēku no kopējā skaita. Taču šis skaits noteikti ir mainīgs, jo vakcinācijas process turpinās, tādējādi, līdz septembrim situācija vēl vairāk uzlabosies, jo vakcinēsies tie, kas ir bijuši piesardzīgi un līdz šim nogaidīja.

Šeit noteikti nepieciešami arī valsts, nozares ministrijas izstrādāti risinājumi vai modeļi veiksmīga, kvalitatīva mācību gada uzsākšanai, kas noteikti varētu būt vairāki, tostarp regulāra pedagogu testēšana (tika praktizēts kā risinājums pirmskolās) vai, piemēram, antivielu testu uzrādīšana.”

Rēzekne: neatbalstām obligātu vakcināciju

Rēzeknes pilsētas domes Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs: „Rēzeknes pašvaldības vadība neatbalsta obligātu vakcināciju. Pašvaldība ir ieinteresēta, lai pēc iespējas ātrāk sākas mācības klātienē un tajās piedalās visi pedagogi. Nevakcinētajiem būtu periodiski jāveic testi un attiecīgi jāreaģē.

Viena no iespējamajām iniciatīvām būtu arī piemaksas vakcinētajiem pedagogiem.

Mēs jau vairāk nekā pusotru gadu dzīvojam Covid-19 apstākļos un pašvaldības izglītības iestādēs ir pieredze, kā rīkoties, ja konstatēts jauns Covid-19 saslimšanas gadījums. Pašvaldība ir pārliecināta, ka reģionālajām slimnīcām ir jāturpina ārstēšana pret Covid-19 un valsts nedrīkst pārtraukt atbalstu.”

Jelgava: process apdraudēts

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza: „Izglītības iestāžu vadītājiem šobrīd nav precīzas informācijas par vakcinēto darbinieku skaitu. Normatīvie akti nenosaka darba devēja tiesības izzināt vai darbinieks ir vakcinēts pret Covid-19. Vēršam uzmanību, ka svarīgi, lai vakcinēti būtu izglītības iestādēs strādājošie - gan pedagogi, gan tehniskais personāls. Klātienes mācību darba organizācijā nozīmīgs ir katrs iestādes darbinieks. Svarīgi būtu akcentēt ne tikai pedagogu atbildību, bet gan visu iestādes darbinieku atbildību.

Ja ar likumu aizliegs nevakcinētam pedagogam veikt savus darba pienākumus klātienē, tad mācību procesa nodrošināšana būs apdraudēta, jo pedagogi strādā ar lielu kontaktstundu skaitu un izglītības iestādēs trūkst pedagogu”.

Pedagogi inficē simtiem skolēnu, viņu vecāku un skolēnu

Ka pedagogu vakcinācija varētu būt noteicošā infekcijas iegrožošanā pierāda vairāki pērnajā „kovidsezonā” notikušie fakti, kad pedagogu dēļ inficējās desmitiem skolēnu, viņu vecāki un kolēģu. Tiesa gan tolaik vēl nenotika vakcinācija pret kovidu, bet, ja tā būtu bijusi, tad, iespējams, tik bēdīgas sekas nebūtu jāpiedzīvo:

* Pērnā gada oktobra sākumā Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā skolotāji devās Skolotāju dienas ekskursijā. 5. oktobrī pedagogi uztaisīja analīzes un noskaidrojās, ka vairāk nekā 20 skolotāji bija inficējušies ar Covid-19. Infekcija skolā strauji izplatījās un tā skāra vairāk nekā 100 pedagogu, skolēnu un viņu vecāku. Skolu nācās slēgt un visus sūtīt karantīnā.

Covid-19 skartā skola - Natālijas Draudziņas vidusskola

gallery icon
8

* Šai pašā laikā ārpuskārtas rudens brīvlaiku izsludināja Aizputes vidusskolā, uz kurieni Covid-19 no Kuldīgas bija atvedis sporta treneris.

* Tāpat oktobrī par kovidperēkli bija kļuvusi Krāslavas „Varavīksnes” skola un kāda Vecpiebalgas skola. Kāds inficēts skolas pedagogs bija piedalījies kora nodarbībās un ekskursijā, inficēdams vecpiebaldzēnus.

* Mēnesi vēlāk kovids tika konstatēts kādai Smiltenes vidusskolas skolotājai un rezultātā 41 skolēnam bija pozitīvs Covid-19 tests.

* Toties uzsākot iepriekšējo mācību gadu – 2020. gada septembrī inficēto pedagogu dēļ par kovidperēkļiem kļuva Daugavpils Ledus sporta skola un Valmieras tehnikums.