Izrādās, ka juridiski dzīvoju zem viena jumta ar svešinieku: ko darīt?

Ilze no Rīgas, kura sastapusies ar šādu problēmu, uzticēja savu stāstu "Likumam un Taisnībai". Viņa raksta: “Vīrs 1998. gadā nodibināja SIA, bet kā juridisko adresi reģistrējām mājas adresi – savu privātmāju Rīgā. Cītīgi strādājām līdz 2006. gadam, taču tad ģimenes apstākļu dēļ gribējām kompāniju likvidēt.”

Ieteica grāmatvede

“Mūsu tā laika grāmatvede ieteica pārrakstīt mūsu SIA kādam viņas paziņam,” turpina Ilze. “Tā arī izdarījām. Jaunajam īpašniekam steidzami bija jāpiedalās kādā konkursā, un viņš lūdza uz divām nedēļām atļaut viņa firmas (mūsu bijušās kompānijas) adresi atstāt iepriekšējo. To atļāvām un... tā arī palika. Vēstules no valsts iestādēm šad tad uz mūsu adresi pienāca, taču mēs tās godprātīgi sūtījām atpakaļ, un pēdējos gados tādas vairs nesaņēmām. Jauno īpašnieku personīgi nepazinām un nepazīstam, viņa kontaktu (telefona, e-pasta, mājas adreses) mums nekad nav bijis un nav. Bijusī grāmatvede arī nav atrodama.”

Nu ir pagājuši 15 gadi. Ģimene grib savu māju pārdot, un liels bija viņu pārsteigums, konstatējot, ka īpašumā joprojām šī firma ir reģistrēta. “Nezinām, kā potenciālais pircējs reaģēs uz neesošas firmas klātbūtni nekustamajā īpašumā. Vai maz varēsim māju pārdot... Esam sazinājušies ar visām iespējamām valsts iestādēm, kas atbild par uzņēmējdarbību, sākot ar Valsts ieņēmumu dienestu un beidzot ar Uzņēmumu reģistru, taču tās neko šādā situācijā palīdzēt nevarot

Vienīgais, ko man izdevās par firmas tagadējo īpašnieku atrast publiskajās datubāzēs, ir informācija, ka firma šobrīd ir likvidācijas procesā (ar visiem no tā izrietošajiem apgrūtinājumiem) un likvidators ir pats īpašnieks.”

Sarakste ar valsts iestādēm

Aptuveni pirms pusgada Ilze vērsās ar vēstuli Uzņēmumu reģistrā, aprakstot situāciju un paskaidrojot, ka ar konkrēto uzņēmumu viņai jau 15 gadus nav nekādas saistības, un lūdza šo reģistrācijas adresi anulēt.

Saņemtā atbilde viņu pārsteidza. Izrādās, jau kopš 2010. gada aprīļa ar Reģistra valsts notāra lēmumu, pamatojoties uz tā paša gada Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu, Komercreģistrā ir ierakstītas ziņas par minētās sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu. Pēc Komerclikuma 332. panta pieteikumu par konkrētā uzņēmuma likvidācijas pabeigšanu ir tiesīgs iesniegt tikai likvidators, un tas notiek tikai, kad pabeigta mantas sadale.

“Ņemot vērā minēto, Reģistrs varēs izskatīt jautājumu par Sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra tikai tādā gadījumā, ja Reģistrā tiks saņemts likvidatora pieteikums komersanta izslēgšanai no Komercreģistra. Turklāt likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem,” teikts Uzņēmumu reģistra atbildē.

Pēc šīs atbildes saņemšanas Ilze vērsās Valsts ieņēmumu dienestā. Atbilde bija jāgaida mēnesi, un arī tā nebija iepriecinoša. Proti, tiesības prasīt juridiskās adreses likvidēšanu dzīvesvietas īpašniekam ir tikai vienā gadījumā.

Valsts ieņēmumu dienests raksta: “Nekustamā īpašuma īpašniekam, kurš nav sniedzis rakstisku piekrišanu savā īpašumā reģistrēt kādas sabiedrības juridisko adresi, ir tiesības iesniegt iesniegumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, norādot, ka attiecīgā sabiedrība neatrodas šajā adresē. Papildus norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 314. panta 2. daļu jebkura trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieks, var vērsties tiesā ar prasību par Sabiedrības darbības izbeigšanu.”

Konkrēti Ilzes gadījumā šāds ceļš nebūtu juridiski īstenojams, jo viņa savulaik šā uzņēmuma reģistrāciju savā dzīvesvietā ir veikusi pati un firma pārrakstīta uz citu personu, juridiskās adreses reģistrācijas vietu nemainot.

Tiesa gan, juridiskās adreses īpašniekam firmas jauno īpašnieku jebkādas negodprātīgas rīcības gadījumā nekādas juridiskas vai materiālas sekas nedraud, ja vien nekustamais īpašums nav uzņēmuma pamatkapitālā.

Ko paredz Komerclikums

Ja firmas dibināšana un juridiskās adreses reģistrācija ir notikusi likumā noteiktajā kārtībā, tad ar lūgumu par juridiskās adreses maiņu Uzņēmumu reģistrā ir tiesīgas vērsties tikai šā uzņēmuma likumā noteiktās amatpersonas vai īpašnieki.

Juridiskās adreses likvidēšana var notikt arī gadījumā, ja uzņēmums tiek izslēgts no Komercreģistra, un to var izdarīt tikai konkrētu iesniegumu gadījumos:

• individuāls komersanta pieteikums;
• komercsabiedrības likvidatora pieteikums;
• administratora pieteikums maksātnespējas procesa lietā;
• komercsabiedrības pieteikums reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;
• tiesas nolēmums.

Sabiedrības darbība var izbeigties, arī pastāvot šādiem pamatiem;

• izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;
• ar sabiedrības biedru lēmumu;
• sākot bankrota procedūru;
• ar tiesas nolēmumu.

Konkrēti šajā gadījumā ir tikai divi ceļi – sagaidīt, kamēr uzņēmums pabeigs likvidāciju un tiks automātiski izslēgts no Komercreģistra, vai vērsties pie faktiskā īpašnieka ar lūgumu to pārreģistrēt. Tomēr, ņemot vērā, ka firma ir likvidācijas procesā, būs jāiesaistās arī likvidatoram, un tas, protams, visu sarežģīs.

Protams, ir jautājums, kāpēc likvidācijas process ir ievilcies desmit gadu garumā; iespējams, tāpēc, ka uzņēmuma vadītāji un līdzīpašnieki ir bijuši arī divi Lielbritānijas pilsoņi.

"Likums un Taisnība" iesaka – Ilzes aprakstītajā gadījumā, pārrakstot uzņēmumu uz citas personas vārda, ir iespēja noteikt laiku, uz kādu sākotnējā juridiskā adrese ir saglabājama.

Tomēr, atbrīvojoties no uzņēmuma, juridisko adresi būtu ieteicams uzreiz nomainīt. Tās saglabāšana gan nekādas finansiālas vai juridiskas nepatikšanas ilgtermiņā sagādāt teorētiski nevar, taču jārēķinās ar situāciju, ka jebkādu problēmu gadījumā parādu piedzinēji, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki vai žurnālisti viņus interesējošās personas meklēs vispirms tieši juridiskajā adresē.