Upēs atklāti vairāki nelikumīgi izbūvēti zivju migrācijas šķēršļi
Pēdējo nedēļu laikā Latvijas upēs atklāti vairāki, iespējams, nelikumīgi izbūvēti zivju migrācijas šķēršļi, informēja pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā "BIOR".
Jau vairākas nedēļas Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties "BIOR" un Latvijas dabas fonda organizētā projektā un veidot zivju migrācijas šķēršļu karti. Izmantojot mobilo aplikāciju "Dabasdati", iedzīvotāji aicināti atzīmēt savus novērojumus par zivīm grūti pārvaramiem šķēršļiem, piemēram, aizsprostiem un to paliekām, caurtekām, cilvēku veidotiem ūdenskritumiem.
Jau šobrīd apzināti dažādi zivju migrācijas šķēršļi - sākot ar nepareizi iebūvētām caurtekām, cilvēku radītiem ūdenskritumiem un akmenskrāvumiem un beidzot ar hidroelektrostacijām uz upes, kurā normatīvie akti liedz to darīt, klāsta institūtā.
Pētnieki pēc līdz šim saņemtās informācijas secina, ka upēs slēpjas daudzi vēl līdz šim neapzināti šķēršļi. Šī informācija ir būtiska, jo šķēršļa nojaukšanu vai zivju ceļa izbūvi var plānot tikai tiem šķēršļiem, kuri ir apzināti un reģistrēti.
Lai ziņotu par saviem novērojumiem, iedzīvotājiem ir jāizmanto "Dabasdati" mobilā aplikācija, kurā ir iespēja ievietot savus novērojumus, šķēršļa atrašanās vietu un fotogrāfiju. Lai to izdarītu, aplikācijas uzstādījumos jāizvēlas iespēja "Pielāgot Bior projektam" un jāsāk ziņot par šķēršļiem upēs.
"BIOR" vadošie pētnieki šobrīd veic upju inventarizāciju, atsūtītā informācija tiek apkopota un šķēršļi tiek sarindoti prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanas.
"BIOR" skaidro, ka šķēršļu apzināšana upēs ir pirmais solis uz to ietekmes mazināšanu. Iedzīvotāju iesūtītā informācija tiks izmantota Latvijas upju inventarizēšanā, kuru šobrīd veic "BIOR" pētnieki. Pēc tam Latvijas upes 19 000 kilometru garumā tiks ierindotas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā.
Latvijas upju inventarizācija nepieciešama, lai novērtētu upju nozīmi zivju sugu aizsardzībā un faunas daudzveidībā, kā arī saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Šāda datu bāze nodrošinātu zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu efektivitāti.
