Jaunais Latvijas vēstnieks NATO par iespējamo ieroču piegādi Ukrainai
Tas vai, atsevišķas NATO dalībvalstis varētu piegādāt ieročus Ukrainai, ir atkarīgs no Minskas procesa iedzīvināšanas, atzina jaunais Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Komentējot iespēju, ka NATO dalībvalstis varētu piegādāt Ukrainai letālu bruņojumu, Bērziņš uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no Minskas procesa.
"Ja Minskas vienošanās tiks iedzīvinātas [un] es ļoti ceru, ka tā notiks, bet neesmu bezgalīgs optimists, ja process būs veiksmīgs, tad ieroči nav jāpiegādā," sacīja jaunais vēstnieks NATO. Savukārt, ja šis process būs neveiksmīgs, tad šādu iespēju skatīs gan NATO dalībvalstis, gan Ukrainas kaimiņvalstis un nav izslēgts, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties.
Runājot par NATO paplašināšanos, perspektīvā uzņemot Ukrainu, Bērziņš uzsvēra, ka vispirms pašai valstij ir jānonāk pie skaidras pozīcijas - vai tā vēlas kļūt par Ziemeļatlantijas līguma dalībvalsti, vai tomēr nē. Tāpat arī visām NATO dalībvalstīm ir jābūt pārliecinātām par to, ka šāda paplašināšanās sniedz pietiekošu kolektīvo drošību.
Topošais Latvijas vēstnieks NATO arī vērsa uzmanību uz to, ka Ukraina pagaidām nav pieņēmusi lēmumu par pievienošanos NATO un tās prezidents Petro Porošenko ir pavēstījis, ka šajā jautājumā varētu tikt organizēts referendums. "Skatīsimies, kas notiks nākotnē. [Patlaban] ir grūti teikt," atzina Bērziņš.
Jaunais Latvijas vēstnieks NATO ceturtdien saņēma akreditācijas vēstules no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Pēc tikšanās ar prezidentu Bērziņš norādīja, ka šobrīd Baltijas reģionā un pasaulē situācija nav pati drošākā un stabilākā un tādējādi ar Vējoni viņš esot pārrunājis tos uzdevumus, kas būtu jāpaveic, lai Latvija būtu pēc iespējas drošākā situācijā.
Ārlietu ministrijā iepriekš noskaidroja, ka Bērziņš par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO kļūs 1.septembrī. Savukārt tagadējais vēstnieks NATO Māris Riekstiņš no rudens pildīs ĀM Ģenerālinspektora pienākumus.
BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA
