Inga Upmace: "Diemžēl Latvijā HIV pacientus sāk ārstēt vēlāk nekā citās valstīs"
Pareiza HIV un AIDS ārstēšanas finansēšana valsts budžetam piecu gadu laikā ietaupītu vairāk nekā piecus miljonus eiro, aprēķinājusi "Baltijas HIV asociācija" valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.
Nākamā budžeta veidošanas procesā Upmace rosina piešķirt valsts līdzekļus HIV pacientu ātrākas ārstēšanas uzsākšanai, informēja komunikācijas konsultante Kristīne Tjarve.
Secināts, ka kopējais ieguvums veselības aprūpes budžetam, ja HIV terapiju uzsāktu savlaicīgi, piecos gados novērsīs 920 hospitalizācijas un tiks ietaupīti finanšu līdzekļi 5,23 miljonu eiro apmērā no veselības aprūpes izmaksām ārstniecības iestāžu budžetos.
Asociācijas valdes priekšsēdētāja norāda, ka krīzes laikā, mazinot valsts izdevumus, tostarp arī veselības aprūpes budžetu, tika ierobežota HIV un AIDS ārstēšana, kas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā saslimstības biežums un tieši jaunatklāto AIDS gadījumu skaits, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir tik graujošs.
Latvijā jaunatklāto AIDS gadījumu skaits ir vairākas reizes lielāks nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, bet HIV gadījumu skaita ziņā ES Latvija ierindojas otrajā vietā aiz Igaunijas, bet AIDS gadījumu skaits Latvijā apsteidz Igauniju un ir augstākais visā ES, pauž asociācija.
"Baltijas HIV asociācija" to skaidro ar to, ka Latvijā HIV pacientus sāk ārstēt vēlāk nekā citās valstīs - faktiski jau AIDS stadijā. "Šo skarbo statistiku savā ziņojumā atspoguļojusi arī Eiropas Komisija – vairumā valstu, ieskaitot ES kandidātvalstis, jauno AIDS gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir robežās no 0,3 līdz 1,7, savukārt Latvijā - trīs reizes augstāks," saka Upmace.
Plānotā agrīni uzsāktā terapija ir ļoti svarīga ne tikai esošo pacientu ārstēšanai, bet arī HIV infekcijas izplatības mazināšanai un jaunu saslimšanas gadījumu novēršanai, akcentē asociācija. HIV reģistrēto pacientu skaits Latvijā gada sākumā pārsniedza 6 200, pēdējos gados ik gadu inficēto skaits palielinās par 300-350 galvenokārt jauniem cilvēkiem, kas inficējas, stājoties seksuālos kontaktos.
2014.-2015.gada dati liecina, ka 44 % no vīriešiem, kuriem ir homoseksuālas vai biseksuālas attiecības, nekad mūžā HIV testu nav veikuši, bet reālais inficēto skaits ir krietni lielāks nekā apzinātie seši tūkstoši, līdz ar to jaunu, seksuāli aktīvu cilvēku inficēšanās riski pieaug, visvairāk apdraudētas ir jaunas sievietes, brīdina asociācija.
Latvijā kopš 1999.gada ir piedzimuši jau vairāk kā 60 inficēti bērni. "Problēmu rada arī informācijas par HIV/AIDS trūkums – sabiedrība neapzinās, ka ar HIV vairs neslimo vien noteiktas cilvēku grupas, tā var skart ikvienu," norāda Upmace.
Šobrīd no jauna HIV inficētie pacienti ir sieviete vai vīrietis vecumā no 25 - 45 gadiem, no kuriem vairāk kā puse ir inficējušies heteroseksuālās attiecībās. "Tas nozīmē, ka patiesībā par HIV pacientu var kļūt jebkurš cilvēks, bez atkarībām, strādājošs, ar vienu seksuālo partneri. Un arī jaundzimušie," viņa pauž.
Asociācija prognozē - ja nekas nemainīsies Latvijas sabiedrības veselības stratēģijā, ar katru gadu palielināsies HIV hospitalizācijas un terapijas izmaksas. Ja valsts savlaicīgi nepiešķirs līdzekļus HIV un AIDS pacientu ārstēšanai, tad jārēķinās, ka ar katru gadu hospitalizāciju skaits augs vidēji par 130 gadījumiem, tomēr ja Latvijas valdība domās ilgtermiņā par efektīvu līdzekļu izlietošanu, tad pastāv iespēja, ka kopīgiem spēkiem izdotos samazināt pacientu hospitalizāciju vidēji gandrīz par 5% gadā, norāda Upmace.
Viņa aicina Latvijas ierēdņus sadzirdēt, analizēt, prioritizēt un domāt stratēģiski ilgtermiņā, uzņemties atbildību par sekām, kādas radīsies no ekonomiski nepamatotas finanšu plānošanas.
BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA
