Pagasta bibliotekāre 7 centu dēļ iedzen bērnu histērijā
Bērna vēlme patstāvīgi ķerties klāt lasīšanai ir apsveicama – vēl jo vairāk, ja jaunāko klašu bērns pats piesakās doties uz bibliotēku, lai paplašinātu savu redzesloku. Veiksmīgam turpinājumam, šķiet, nepieciešama vien laipna un smaidīga bibliotekāre, kura mazajam lasītājam ierādītu ceļu, taču Līva (8) no Elejas piedzīvojusi pavisam pretējo – iedvesma, sadūšošanās un gājiens uz vietējo bibliotēku meitenītei beidzies ar asarām un nepārejošu vainas apziņu.
Datora vietā - labu autoru grāmatas
„Mani ļoti priecē meitas patstāvība. Reizēm šķiet, ka es pat nespēju izsekot līdzi tam, cik ātri viņa pieaug un ko pati izdomā darīt un saorganizē,” stāsta Līvas māte Zane (28). Astoņu gadu vecumā Līva jau esot izlasījusi teju visas grāmatas, kuras mājā bijušas atrodamas. Pēdējā esot bijusi pabiezā, taču aizraujošā „Gangsteromīte”. „Viņai ļoti patīk lasīt. Tas vispār ir apbrīnojami, un mums ir paveicies, ka datora un viedtālruņa vietā meita izvēlas labu autoru grāmatas!” Tomēr tikt pie jaunām grāmatām vasaras brīvlaikā zinātkāriem lauku bērniem ir apgrūtinoši, jo skolu bibliotēkas ir slēgtas. Tas gan mazo lasītāju nav atturējis – topošā otrklasniece Līva paziņojusi, ka ir gatava un vēlas doties uz pagasta bibliotēku, kur parasti iet pieaugušie.
„Tev būs par to jāmaksā!”
Pēc kāda laika meitene jau bija iejutusies grāmatu krātuvē un apmeklējusi bibliotēku vairākas reizes, taču kādu dienu Zane, būdama darbā, saņēma zvanu no meitas: „Viņa man bažīgi teica, ka ir pazaudējusi lasītāja karti, un baidās, kas nu būs. Es, protams, drošināju Līvu un teicu, lai tikai iet uz bibliotēku un izstāsta, kas noticis – bibliotēkā taču strādā saprotošas tantes, nelamāsies... tā man šķita.” Nedaudz vēlāk Līva zvanījusi atkal, taču šoreiz klausulē jau atskanējusi histēriska raudāšana. „Mums būs jāmaksā! Viņa teica, ka tagad būs jāmaksā – to man meita, raudot teica pa tālruni.” Zane bijusi neizpratnē, kas gan noticis, kāpēc viņas vienmēr prātīgā meita tik ļoti satraucas. „Izrādās, tas ir pazaudētās lasītāja kartes dēļ. Pēc tam kad kādu laiku viņu centos viņu nomierināt un ieskaidrot, ka nekas traks jau nemaz nav noticis, pati biju nogurusi un izsista no sliedēm,” stāsta Zane. Meita sākumā nav bijusi spējīga par to runāt, taču ar lielām pūlēm izdevies noskaidrot: uz meitenes atzīšanos, ka karti netīšām gadījies pazaudēt, bibliotēkas tante dusmojusies un teikusi: „Tev būs par to jāmaksā!” – tā meitas teikto atstāsta Zane. „Kādos toņos tad notika saruna, ja bērns pēc bibliotēkas apmeklējuma histēriski raud? Man nav saprotams, kā var joprojām būt tāda attieksme. Man tas atgādina padomju laikus, kad bērnus neadekvāti šaustīt un audzināt varēja jebkurš un kā pagadās!” sašutusi stāsta Līvas mamma. „Pazudis nieka papīra gabaliņš – kuram negadās? Vai tāpēc ir tiesības traumēt bērnu?”
Nespējot koncentrēties darbam, meitenes māte pusdienlaikā devusies uz pagasta bibliotēku, lai skaidrotos: „Ierados un pateicu, ka šeit pirms kāda laika bija mana meita un ka viņa tika novesta līdz asarām. Uzreiz pajautāju arī, cik tad nu būs jāmaksā un atbilde bija – 7 centi... Septiņu centu dēļ - šāda brēka! Biju vienkārši šokēta,” Zane izņēmusi no maka 20 centu monētu un saņēmusi 13 centu atlikumu. „Un kur ir čeks?” vaicājusi sadusmotā māmiņa, taču bibliotēkas darbiniece paziņojusi, ka šeit čekus neizdod – ja ir vēlme par maksājumu saņemt čeku, tam pakaļ varot doties uz pašvaldību.
Kolēģes: „Veronika tā nedarītu!”
Zane atklāj, ka viņas meitu pārdzīvotais ir pamatīgi satricinājis – Līva nebeidz par to domāt jau vairākas dienas. Meitene esot atlasījusi no mājas grāmatplauktiem vairākas grāmatas un teikusi, ka tagad veidos pati savu privāto bibliotēku, kurā bērniem grāmatas dos bez kartes – lai nav jāmaksā.
„Nesaprotu, kā var tik neprasmīgi apieties ar bērnu kultūras iestādē. Manuprāt, bibliotēkām jau tā ir grūti noturēt savus lasītājus, taču ar šādu attieksmi viņi tehnoloģiju laikmetā aizbiedēs pēdējos lasītājus! Visi turpinās „sēdēt” savos viedtālruņos un aipados,” spriež māmiņa.
Neizpratnē par šo situāciju tikmēr ir Elejas pagasta bibliotēkas vadība. Vadītāja Dace Rače apgalvo, ka minētais notikums vairāk liecina par pārlieku jūtīgu un uztrauktu bērnu, nevis neprasmīgu bibliotekāri: „Es atsakos ticēt, ka mūsu Veronika būtu kliegusi vai rupji attiekusies pret kādu apmeklētāju, kur nu vēl mazu bērnu! Viņa darbojas šajā jomā jau 30 gadus un kaut ko tādu es dzirdu pirmo reizi. Manuprāt, bērns ir bijis pārlieku jūtīgs. Ja kartīte tiešām nozaudēta, mums nekas cits neatliek, kā paziņot, ka tā gluži vienkārši būs jāapmaksā.” Tiesa, Elejas bibliotēkas vadītāja arī atklāj, ka līdzīgs gadījums bijis jau iepriekš – bērnam paziņots, ka nāksies kompensēt nozaudēto kartiņu, kas novedis pie asarām un sūdzībām no vecāku puses. Sazināties ar Veroniku Andrejevu pašu nebija iespējams – bibliotekāre pašlaik esot atvaļinājumā, ārzemēs.
