"Katru gadu Jāņu brīvdienās notiek traģiski negadījumi" - Būtiska NMPD mediķu informācija svinētājiem
foto: LETA
Sabiedrība

"Katru gadu Jāņu brīvdienās notiek traģiski negadījumi" - Būtiska NMPD mediķu informācija svinētājiem

Jauns.lv / LETA

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicina svētkus pavadīt droši, jo Jāņos traumu un nelaimes gadījumu skaits pieaug divkārt un ik gadu ar dažādām traumām mediķi slimnīcā nogādā pat vairāk nekā 300 cilvēkus.

"Katru gadu Jāņu brīvdienās notiek traģiski negadī...

Turklāt, kā informēja NMPD, katrs otrais negadījums Jāņos notiek reibumā.

Katru gadu Jāņu brīvdienās ir traģiski negadījumi, kad līgotāji noslīkst vai gūst smagas traumas, lecot ūdenī uz galvas vai uz kājām, kas nereti beidzas ar dzīvi ratiņkrēslā.

Pērn abās svētku dienās NMPD mediķi steidzās uz 11 izsaukumiem, kad, atpūšoties pie ūdeņiem, cilvēki bija slīkuši vai guvuši smagas traumas, tostarp piecos gadījumos peldēšanās beidzās traģiski un cilvēki gāja bojā. Reanimācija pēc slīkšanas bija jāveic arī kādam divus gadus vecam mazulim.

NMPD aicina neiet ūdenī alkohola reibumā, kā arī nelekt ūdenī no augstuma uz galvas vai kājām.

Tāpat NMPD aicina nepeldēties naktī, īpaši nezināmās peldvietās, kā arī nepeldēt vienam. Peldēties aukstā ūdenī strauji nedrīkst iet pārkarsis cilvēks, un ūdenskrātuvju tuvumā ik mirkli būtu jāuzmana bērnus.

Ik gadu šajos svētkos pie ugunskuriem un griliem līgotāji gūst smagus apdegumus, lecot pāri ugunskuram un iekrītot tajā, vai reibumā uzkrītot grilam. Pērn smagi cieta 13 cilvēki.

Tāpat līgotāji katru gadu gūst ļoti smagus apdegumus, aizdedzinot ugunskuru ar degšķidrumu vai benzīnu, kas strauji uzliesmo. Nopietnus apdegumus ik gadu gūst arī mazi bērni, piespiežot plaukstas pie karsta grila vai iekāpjot oglēs.

Katru gadu NMPD mediķi steidz palīgā arī vairākos smagu aizrīšanās gadījumos, kas diemžēl dažkārt beidzas traģiski.

Pagājušogad tie bija četri izsaukumi, kad cietušajiem izdevās palīdzēt, bet 2019.gadā, pēc aizrīšanās ar gaļu, cilvēks svētku vakarā gāja bojā.

Aizrīšanās gadījumā ļoti būtiska ir līdzcilvēku ātra un tūlītēja iesaiste. Ja ir uztraukums vai nav iemaņu, atbalstu un pirmās palīdzības padomus pa telefonu vienmēr sniedz ārkārtas tālruņa 113 izsaukumu pieņemšanas dispečers, sakot priekšā, kas un kā darāms, kamēr mediķi vēl ceļā.

NMPD aicina vienmēr jau iepriekš noskaidrot, kurp plānots doties, jo īpaši, ja tas ir uz mazāk zināmu vietu vai pie dabas. Šādā gadījumā būtu jānoskaidro tuvāko pieturu, tuvākās mājas nosaukumu vai kādu citu orientieri, lai neparedzētas situācijas gadījumā cilvēks spētu jebkuram glābšanas dienestam pateikt savu atrašanās vietu.

Precīzas adreses vai orientieru nosaukšana dispečeram ir ļoti svarīga, lai mediķi, pa mežiem un laukiem maldoties, meklējot cietušo, nezaudētu tik vērtīgās minūtes, kas svarīgas dzīvību glābšanā.

Jau iepriekš savā tālruni būtu jāatrod iespēja noteikt savas atrašanās vietas koordinātas, kas ļoti palīdzēs, ja tuvumā nebūs nekādu orientieru.

NMPD atgādina, ka uz ārkārtas tālruni 113 ir jāzvana dzīvībai kritiskās situācijās. Savukārt nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos mediķu padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas brīvdienās un svētkos strādā visu diennakti.

Tāpat veselības problēmu gadījumā var vērsties pie dežūrārsta vai, piemēram, nelielu traumu (apdegumu, mežģījumu u.c.) gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem svētkos sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Informāciju par palīdzības saņemšanas iespējām var uzzināt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.